nu, vakar tur bija kā bija, par to nerunāsim. bet šodien tak saņēmos un sazīmēju sev jaunu 5'Nizzas tiketu uz šovakaru. vispār bija bik nerveklīgi tur iet. kad pie pašas Scala sapratu, ka visi apkārt runā krieviski, arī bija atkal mazliet nu tā. bet šoreiz bija jāiet. I mean, nevaru ļaut Marlīnei sabojāt man prieku darīt lietas, kuras man sagādā prieku.

par publiku nerakstīšu, mums dažādi temperamenti.

bet nu, jāsaka, ka Andrejs un Sergejs ir.. uhh! un Sergejs tiešām ir vienpersoniska vesela instrumentālā grupa, pie tam ar labu vokālu. Andrejs ir pizdjets kruts ar savu savdabīgo balsi. pirmo 2 dziesmu laikā gandrīz pavilka uz raudienu, jo palika sevis žēl. bet kaut kā ieklausījos vairāk viņos un aizmirsās. iegrimu mūzikā. iegrimu tajā, cik Sergejs ir kruts, smaidīgs, aktīvs un acīmredzami pats nenormāli pavelkas no tā visa, ko viņi tur dara. Un viņi tiešām uz skatuves dara mūziku ļoti daudz, dažādi un neticami, ka viņi ir tikai 2 cilvēki. tāpat iegrimu tajā, cik Andrejs ir (starp citu, viņš izskatījās saguris un paģirains) kruts, ņemas ar pilnu atdevi, uztver mūziku acīmredzami svarīgu un izpilda pēc pilnas programmas. jā. viņu starpdziesmu interakcijas arī ir ļoti uzjautrinošas.

un par to džeku, kurš nerunā ne vārda krieviski, bet var nodziedāt veselu dziesmu kopā ar viņiem un tā, ka izklausās, ka viņš tiešām Zin vārdus, nevis atdarina skaņas. jā. viņu tā no publikas uzvilka uz skatuves. arī bija sajūsma. (Upd.: to džeku var apskatīt pie manis instagrammās, kuras viņš atrada un man tur pie tās bildes ar sevi piekomentēja.)

un

galvenais secinājums, ja jums kaut kur pa ceļam ir 5'Nizza's gigs, rekomendēju iet.

un viņiem būs jauns albums. nospēlēja džeki pāris jaunas dziesmas arī, ja. viena bija baigi sarežģītā un likās a bit too much in one song. bet viena cita bija toties pa īstam fantastiska.