Mja. Šodien palūrēju telefona īsziņu aplikācijā un nopūtos. Uzrakstīju "atbildes" īsziņu uz to, kuru saņēmu svētdien. Kāpēc neatbildēju agrāk? Firstly, it's not what we do. Secondly, more importantly, nu a ko tur daudz "atbildēt" uz īsziņu, kas ir tikai bučas? Bet nu tak kaut kā organismā sāk parādīties tā nelielā šauba, is this the way I want it to be? Un te parādās problēma. Jo vispār man patiktu drusku izsmeļošākas sarakstes, bet joprojām varbūt ne gluži katru dienu. Par satikšanos vispār neizteikšos, mums tam vienkārši nav laika. Vispār vēl kaut kā jānoskaidro, ko viņa domā par polyamory, ja neskaita paša termina tizlumu, protams.
Ak, toties mans nežēlīgais treneris Aivans ir nežēlīgs. Tomēr, tas tik ļoti palīdz izdzīvot šitās pēcbrīvdienu eksistenciālās skumjas.
MP toties iesaka pārvākties uz pilsētas austrumu galu (East ir austrumi, vai ne? Es neatceros...).
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: