Excellent. Par festivālu, Rammstein un zeķubiksēm.

Šodien aizbraucām uz festivālu. Saucas Download un ir riktīgs rokmetālistu pasākums. Ar mokām pārvarēju vēlmi uzvilkt puķainu kleitu un aizgāju šortos ar weatherproof, vai kā viņas tur, zeķubiksēm apakšā. Protams, ka sāka līt. Gribējām paēst pa ceļam, bet tur nekas nesanāca. Ieradāmies ap 5 un paēdām dīvainu ēdienu. Klausījāmies dīvainu grupu uz mazākas skatuves. Beigās iepatikās, bet neatceros kā saucas. Iedzērām sidru un aizgājām uz Lemmy stage skatīties tribute viņam uz milzu ekrāniem. Intervijas un koncertieraksti, nu skaisti. Tad izmetām loku pa vietām nu jau diezgan dubļaino pasākumu. Beidza līt un bija priecīgi. Tad bija Korn uz Lemmy stage. Korn toč nebija dzirdēti gadiem. Un tad sāka diezgan pamatīgi līt. Bet nu, Korn likās diezgan interesanti, atpazinu dažas dziesmas un sāka vispār iecepīt tas viss. Tad bija vēl stunda jāgaida. Iedzērām kafijas, izmetām loku pa otru Arena pusi. Nu jau lielākā daļa platības bija diez gan dubļaina. Un man ir puķainas kedas, tulpīšu un ceriņu auskari, šorti un zeķubikses, kas lietū nesaslapst! Tās ir M&S labākās zeķubikses Ever! Lietus lāses tiešām tikai noripo nost, neiesūcas zeķbiksēs. FTW.

Te mēs nonākam pie headliners, kas bija... Rammstein! O jā. Ooohhh jāā. Ich freue mich darauf, cilvēki. Uznāciens bija diezgan daudzsološs. Bet pirmā dziesma bija dziesma, kurā uzskaita visas pārējās dziesmas. Ok, German joke. Tad kaut kādas nezināmas. Un tad beidzot Du Riechts So Gut (vai kā nu tur spello, es atsakos likt sev 4. valodu telefonā tagad). Jā! Un beidza līt. Un es sāku kustēties ritmā. Viss turpinājās vienkārši katastrofāli lieliski. Pieļaujam, ka šis šovs ir īsts health and safety nightmare. Salūts, milzu dūmi, taustiņnieka pārvēršana no submissive cietumnieka uz sparkly kostjūmā tērptu cilvēku (?), kurš pavadīja lielu daļu turpmākā koncerta soļojot uz threadmill, spēlējot savas lietiņas. Nu, protams, flame throwers, flame throwers everywhere. Daudz un vienmēr īsti vietā. Ich verstehe euch night. Nu lūk, no cilvēkiem visapkārt, es diez vai izskatījos pēc tādas, kura zinātu, bet es tiešām dejoju un dziedāju līdzi. Un jutos tik laimīga. Nu fak, cik labs šovs. Mega. Fak. Jā! Nu tad bija arī Rammstein acoustic ar Ohne Dich. Tiešām acoustic. Un tad, pašās beigās, pašās beigās bija Engel. Perfekti. Tas bija perfekti.

Lai man piedod AFP, bet šī bija krutākā un saviļņojošākā muzikālā uzstāšanās šogad (so far).
(Varētu uzrakstīt tik daudz vairāk par to psihumu, kas ir Rammstein, bet tad tiešām neviens nelasīs.)