Sen neko daudz par bietēm neesmu rakstījusi. Bet kaut kā pēdējā laikā nav daudz sanācis ar viņām labi ietusēt. Kaut kā vienmēr notiek kas cits. Baigi jau gribētos vairāk tomēr. Citādi sāk atkal iekrīpot atpakaļ galvā tā jocīgā sajūta, ko grūti nosaukt, bet tik viegli nepamanīt pirms jau par vēlu. Apmēram šitādā stadijā bija tās pagājušā gada attiecības. Tā es pie mīļmeitenes netikšu. Bet, jāsaka, ka tādu gribas tikai manam traki tortured soul, bet vispār pati nebūt nejūtu vajadzību pēc papildus pienākumiem dzīvē (Volunteering ir izņēmums). Bet nu galvenā doma bija, ka gribētos atkal bieštusus. Kāpēc nav rīt? Rīt riktīgi varētu aiziet.