hm, nu jā, es tādā ziņā varu tikai skumji un līdzjūtīgi piekrist, ka diemžēl mūsdienu psihiatrijas, nu un ne tikai psihiatrijas, arī neiroloģijas un neirozinātnes un vispār visa, kas ar galvu saistīts līmenis ir kā, nu, es nezinu, vēzi pirms 200 gadiem ārstēt. vienalga vai brauci pie galma ārsta vai pie zāļu tantiņas, bet the state of science is such, ka mēs par to neko prātīgu nezinām.

tai pat laikā, man, protams, nezinot, kas tev īsti par diagnozi ir grūti pateikt, ko parasti ar to dara, bet, nu, pamatu pamatos viņām visām palīdz laba zāļu terapija (ja ir kāda retā diagnoze, kam palīdz zāles) un tad, hmm, man liekas, ka visām tomēr palīdz laba psihoterapija. ar uzsvaru uz LABA psihoterapija --> to var nākties pameklēt, kamēr atrod saderīgu psihoterapeitu ar jēdzīgu stāžu.

bet nu nekā savādāk garīgās slimības pamatā neārstē, ja vien netaisa elektrokonvulsīvo terapiju ļoti retos gadījumos vai neiet uz baznīcu, :D. un tā kā neko citu darīt nevar, tad mož labāk darīt to, ko var, jo mēdz gadīties, ka palīdz, hehe.