Mums vācu valodā reiz bija jāsadodas rokās un jaizveido aplis un jānāk aizvien tuvāk vienam otram, un jāpagriežas pret pa labi un pa kreisi stāvošajiem un jāpaskatās acīs. Vēl joprojām atceros, ka man kreisajā pusē stāvēja nu nereāli simpātisks spāņu puika, un cik nudien awkward tas viss likās. Pēc tam stostoties (pēc paša izvēles) otru bija jāiztaujā par atvaļinājuma plāniem. Toreiz man tikai likās, bet nu es to skaidri zinu, ka ar to vācu val pasniedzēju nudien nebija viss labi.