man ir daži draugi, ko caur iepriekšējo darbu satiku, bet viņi ir vecāki par mani un ar ģimenēm. šajā ofisā sākumā sapriecājos - visi tādi jaunieši, gan jau gribēs draudzēties un daudz tusēties un vispār būs jautri. tagad man ir tāds vienalga. jo gluži izlikties par citu cilvēku arī negribas. nu un, ka neesmu viņu bariņā? kā jau tu saki - darbs ir darbs.