klausījos kolēģos un domāju, ka no manis sūdīga sieva. man galīgi pietrūkst organizētības, struktūras un tādas lietas. nu es nevarētu sēdēt un vaktēt, kad mans vīrietis ierodas mājās no dzertiņa. nē, es vai nu pati dzertu... vai ielīstu gultā ar zināmu apziņu, ka kaut kad pa tumsu man ieslīdēs blakus lielisks ķermenis, apskaus mani, iemurminās ko ausī un izrubīsies gan jau pats uzradīsies. un ko tad vēl vajag?

ai nē, es nezinātu, ko darīt ar to visu atbildību.