kad es strādāju, man patika celties agri un dzīvoties pa dienu. es gāju uz darbu pēc iespējas agrāk. gāju mājās arī agri. visu darīju agri. agri gāju uz pabu, agri sadzēros un agri gāju gulēt, lai atkal celtos agri.

tagad, kad es sēžu mājās un mācos, viss prieks par agru celšanos ir zudis. pēkšņi dienas vairs nešķiet svarīgas. mācībjauda arī uzrodas tikai pēc 6pm. nez kāpēc ap pusdienas laiku mans smadzenes domā tikai par ēdienu, tv seriāliem, feisbuka spēlītēm un citu huiņu. ak jā, un pusdienlaika pagulēšanu.

un visādi cilvēki satiekami.

bet kaķītis gan uzskata, ka man jāpamostas agri vismaz uz brīdi, lai viņu paglaudītu.