ir dīvaini. es, parasti, esmu diezgan mierīga - visu cenšos uztvert ar prātu un pīpēšanu. BET ir kāda lieta - ir pāris cilvēki, kuros esmu vīlusies un kuri man diezgan jūtami čakarē prātu (viens, šķiet, ir atkritis, ir palikušas divas preilenes)... redz, ja dienas laikā man ir pilnīgi pie kājas, kas notiek un es pat par to nedomāju, toties naktīs es viņas redzu sapņos - lamāju un situ kā pelavmaisus... tās dusmas kaut kur ir jāliek. un tad man pēkšņi paliek par sevi bail. Jēziņ, ja es tā varu izpildīties sapņos, tad īstajā dzīvē es esmu gluži vai monstrs. ko man darīt? vai arī nedarīt neko, kamēr viss ir tikai sapņos..