nu baaaigi ne baaaaigi, bet kaut kā tai sajūtai (vismaz teorētiski tā šķiet) ir jāmainās - nu, nevis es te šodien ar Tevi padzīvošu, rītā ar kaimiņieni, tad ar Pēteri, jo viņš arī ir foršs džeks. bet nu tā - jā, es esmu ar Tevi i Tu ar mani. kopā. nu, ko vēl tādu pamatīgu var izdarīt? hipotekāro kredītu uz 30 gadiem paņemt - tas ir tikpat kā laulības. :)

p.s. nesaprotu arī tos zaķus, kuriem vajag 500 viesus, 3dienas, baltu kleitu, zirgus, baložus, nu i visko tādu. man tas tomēr šķiet ļoti personīgs pasākums. :)