viss ir baiiigā pakaļā... tīrīt pauri, mest stulbās domas pie malas vai arī... vai arī?
it kā jau ... 4arpus gadi nav nekas, bet tomēr tik daudz... da nu, es pati sevi vairs nepazīstu. dienām varam dzīvot kā svešinieki, nepieskaroties, distancējoties... ne tevi hokejs interesē, ne rokasbumba... un tad pēkšņi, vienā brīdī, TĀĀĀDAS kaislības...

bet, vienu es varu pateikt - čota savsem ņe to...