Sēdi stūrī vai plāna vidū, jūti sienu drebēšanu vai grīdas rāpošanu pa pēdām, aizver acis un ieklausies klusuma pilēšanā, aiztaisi acis. Kaula zvīņas uz muguras un pleciem, liels un spēcīgs grūdiens, belziens, gāziens, ass un spēcīgs. Mainās tumsas dziesma, mainās mēness siltums, mainās miglas satvēriens. Viss drīz būs citāds, bet es palikšu, man jāpaliek, es atspiedīšos ar muguru pret mūri. Būs no kā baidīties, kāds ieskatīsies man acīs un es pārdošu savas kaula bruņas lombardā.