Jauka svētdienas pastaiga pa mežu, es priecīgi vēroju piejūras kāpām raksturīgo augāju un ieelpoju mazliet sāļo un sveķaino gaisu. Sūnas un ķērpji, tos man vienmēr ir paticis mazliet papētīt.
Tālumā redzu jauku vietu, kur varētu piesēst un mierīgi pavērot apkārti.

---

Attopos, kad auksts, slapjš un mazliet smilšains suņa purns mani baksta, lai beidzu raudāt un varam doties tālāk. Šie prieka un miera mirkļi ir pārāk īsi. Es atkal tur esmu nosēdējusi, skatoties tukšumā nenosakāmu laika sprīdi, bet jāceļas, jāiet atpakaļ uz mašīnu.

---


Stāvlaukums. Iedarbinu automašīnu un uz brīdi iedomājos, ka mana sirds mazliet sasils, tāpat kā vecā dīzeļa motors.
Ieelpo oglekļa monooksīdu un izelpo dzīvi, uz īsu mirkli iestājas salds miers.

Rosewater - Cerību Jūra