kailseklis' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in kailseklis' LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Tuesday, February 25th, 2020
    9:04 pm
    Es gribētu sevi kādreiz spēt pieņemt un mīlēt. Vismaz fiziski.
    Masturbēt, līdz rokās iemetas krampji.

    ---

    Beidzot ir miers, nekas mani nesatrauc. Tas viss ir tikai sapnis. Tumsa mani maigi apskauj un noskūpsta pieri.


    Ou Est Le Swimming Pool - Dance The Way I Feel
    Saturday, February 22nd, 2020
    10:22 pm
    Kā gribētos ātrāk tikt uz kājām un tikt pie kaut kā sava. Brīvāka un plašāka.
    Tā jau dzīve betona kastītē nav nekas īpašs, tieši tā pat kā lielākajai daļai.
    Bet dzīvei manā "vecajā lietuviešu projektā" ir arī daudzi mīnusi.

    Šodien es pamodos, jo jutu garšīgu kafijas smaržu. Uz brīdi pārņēma tāda jauka sajūta un tad atcerējos, ka es taču dzīvoju viena. Ehh, plānās sienas un tās smaržas.
    Jāmeklē cits darbs un jādzīvo taupīgāk.


    V.S.K.B. - 119. Sērijas Arhitektūra
    10:15 pm
    Nejauši nopirku divus vienādus sudoku žurnālus, jo bija salipuši kopā.


    Kā tur bija par tiem citroniem, ko dzīve dod?

    Tagad laikam varu meklēt brīvu, gudru čali, kas gribētu kopā ar mani minēt mīklas. Varu piedāvāt žurnālu un kafiju. :D
    Wednesday, February 19th, 2020
    8:18 pm
    Mani pamodina viņa vēsais deguns un kautrīgais pīkstiens, ka jāiet laukā.
    Es ieskatos viņa mazajās, brūnajās actiņās. Tajās ir bezgalīga mīlestība un uzticība.
    Tā ir drošāk, tas nav tas bezgalīgais aukstums un tukšums kurā es skatījos līdz tam.

    ---

    Viņš apsēžas man blakus, viņa skatienā ir kaut kas, kas man saka, ka viņš ir tikai mans un būs ar mani vienmēr. Ka mēs kopā varam būt gaiši un uzvarēt tumsu un visas sāpes sadalīt, jo tās tomēr var sašķelt.

    Būs labi, ļoti, ļoti lēni, bet būs.


    City and Colour - Casey's Song
    Sunday, January 26th, 2020
    11:11 pm
    Mani pēdējās naktis moka viens un tas pats sapnis. Tajā mazliet mainās vieta un personāži, bet kopumā jau nekas daudz nemainās.


    ---

    Ir saulaina pēcpusdiena, fabrikas priekšsēdētājs skarbi no savas gaiļa vakts norūc par to, ka kaut kādi mēsli mētājas fabrikas telpās.
    Tur lejā ir mans zārks, to atver, bet apkārt neviena nav. Kāds no fabrikas darbiniekiem nervozi sāk skraidīt apkārt un izmeklēt notikušo situāciju.

    - "Ā, tā resnā!" īgni norūc kāds konveijera strādnieks. "Labi vien, ka tas ir viss. Iedomājies to slodzi uz mūsu acīm un sijām katru dienu ko tādu redzot."
    - "Fui!" no tumsas izlien kolēģis, kas piebalso, "Jā, bija tā pretīgā resne! Labi vien, ka raksim nost! Tās pretīgās tauku krokas, pumpainā seja un aknes rētas uz muguras, rokām, krūtīm, fui, pretīgi!"




    Židrūns - Fabrikas meitenes dziesma
    12:03 am
    Es esmu kā kaija vai kāds no tiem naftas putniem, kas iestidzis bezgalīgajā melnumā. Jā, kaut kur tālumā ir kaut kas gaišs un balts, laikam, ka viļņu putu baltums. Bet es sēžu salipusi un smoku, man nav spēka pacelties, ķermenis ir tik vājš, tas ir salipis naftā. Bet dvēsele grib pacelties un redzēt kaut ko gaišu, bet viss gaišais liekas tik nesasniedzams.

    Vienā rokā neiesākta sarkanvīna glāze, otrā - skalpelis. Gribas aizbēgt no sevis un domām. Atgulties tīklā kaut kur mežā, kur neviena nav, kur mani neatradīs mans melnums. Kura no sarkanajām miglām būs ciešāka un nomierinošāka.


    Imants Daksis - Bezsamaņa
    Saturday, January 25th, 2020
    8:20 pm
    Reizēm tik ļoti gribas kaut ko just, kaut ko vairāk par savu nenozīmību un neiederēšanos. Nav jau vairs spēka raudāt. Es jūtos sapuvusi. Nekas manī nav, tikai sāpes un šaubas.

    ---

    Ārā ir tik skaists saullēkts, gribas iespiest pedāli grīdā un ieskrieties tik ātri, lai pēc tam ietriektos apmalē un noripotu lejā no kraujas. Auksts metāls un stikli mani apvīs. Miesa pašķīdīs uz visām pusēm. Tumsa un miers.



    Strops - Korpusi
    Thursday, January 23rd, 2020
    1:54 pm
    Betons, stikli, sviedri. Strādā, pērc, mirsti.


    ----


    Ja tas ir viss, kas dzīvē ir, tad es nezinu. Gribētos, lai kādreiz kāds spēj un grib pieskarties man un samīļot.

    Bet tikmēr, tikmēr dienas paiet skaitot nevis stundas vai ēdienreizes, bet klikšķus, kas sitas galvā kā lodes, kas nekad nesasniedz mērķi, bet bezmērķīgi pazūd melnajā tukšumā.


    Rosewater - Dzelzsbetons
    Tuesday, January 21st, 2020
    10:35 pm
    Pornography exposed
    Innocence unrobed
    Masturbate your emptiness
    Fornicate your selfishness.


    ---

    Mazliet zvaigžņotā debess spīd caur varenajiem koku vainagiem. Es šūpojos rotaļu zirgā. Beidzot esmu zirgā. Pamats zūd zem kājām un uz mirkli iestājas tāds patīkams vājums, ka varbūt tomēr jāties būtu jauki.

    ---

    Ar savām saknēm karot ir grūti. Jāsaprot, kas un cik dziļi manī trūd.


    Strops - Slepenie Rotaļlaukumi
    Monday, January 20th, 2020
    1:01 am
    * fonā pilošs krāns. Liekas, ka katras piles kritiens ieurbjas smadzenēs kā bojeviku raidīta ložu kārta.

    Katra pile savā pēdējā dvašā pirms tās miesa izšķīst pret vannas emalju nočukst: “No Tevis nav jēgas!”, “Tevi neviens nekad nemīlēs!”, “Tu neko nemāki!”, “Kāpēc Tu vēl te esi?”

    ———

    Pamostos. Kaimiņi kāpņu telpā kaut ko nometuši. Pelēkās sērkociņu kastītes projektu lāsts, ka dzirdi visu. Ne tikai domas savā galvā, bet apklusināt nevar nevienu. Jūtos kā Harijs Poters, kurš domās ir savienots ar vārdā nesaucamo un redz viņa domas. Es esmu saslēgusies ar savu tumšāko personības pusi. Es arī gribu atrast savus “Whorecruxes”. Inicināt. Es nespēju sevi tik sašķeltu.


    Black Rebel Motorcycle Club - At My Door
    Sunday, January 19th, 2020
    12:21 pm
    Ir pilnīga bezvēja diena un jūra ir gluda kā spogulis un tad pēkšņi skumju vilnis, kas ir tik liels kā pāris Ķīnas mūri kopā salīmēti, gāžas pāri. Un Tu nezini vai spēsi noturēties. Tik ļoti gribas atvērt logu un ievilkt svaigu gaisu. Tik strauji, ka varbūt jāmetas lejā no padsmitā stāva. Līdz sadursmes brīdim varbūt tas izdodas.


    ---

    Reizēm es nedzīvoju tā kā to vajadzētu, es vienkārši samierinos. Samierinos, ka darbs jau sen vairs nesagādā prieku un ļauju kāpt uz galvas pilnīgi visiem. Samierinos, ka jau cik gadus nesanāk palikt mazākai un tāpēc esmu tik kompleksaina un bailīga, ka nespēju pat paskatīties uz kādu puisi, kur nu vēl runāt. Es ar visu samierinos. Esmu ap sevi uzbūvējusi ļoti biezu mūri, kas tomēr nav nemaz tik ideālas konstrukcijas. Šur tur ir kāds caurums, tā augstums nav nemainīgs, jo reizēm pagriežot galvu pavīd arī tā pasaule, kas ir aiz mūra, ka var taču arī citādāk. Nesamierinoties ar visu un darot arī kaut ko sev. Es dzīvoju zemāk.

    Radiohead - Street Spirit (Fade Out)
    Saturday, January 18th, 2020
    12:29 am
    Steidzīgā solī eju pa tumsas gaiteni. Ā, jau sen ir pāri pusnaktij. Ārā ir tumsa un auksts, bet mēs ar sunīti tur ejam. Novelku kapuci, lai ir kas plašāks par tuneļredzi. Arī dzīvei to vajadzētu atcerēties darīt biežāk. Gribas kaut ko siltu un jauku.

    Varbūt pieglausties asfaltam tik cieši, lai sāp.


    ---


    John Frusciante - Murderers
    Monday, January 13th, 2020
    10:32 pm
    Es staigāju ar suņuku un eju garām tik daudz vietām, kur es kādreiz skumu. Es domāju, ka varētu uztaisīt karti ar savām skumjākajām vietām. Tikai nezinu vēl kā simbolizēt, likt dažāda izmēra asaras?

    ---

    Šodien pēc darba kopā ar savu labāko draudzeni sēdēju pie Zunda kanāla, tur pie tā gājēju tilta, kur kādreiz pēc skolas sēdēju, vēroju tumšo ūdeni, citus un domāju vai kādreiz būs arī kaut kas gaišs manā dzīvē. Mēs uz pusēm izdzērām mazo alu, kas bija kādu laiku stāvējis mašīnas bardaciņā.

    Tā vienkārši un jauki.Iedzer alu, parunā muļķības. Nenopietni par nopietno. Gan jau mums viss būs labi.

    MARIE MÖÖR - PRETTY DAY
    Saturday, January 11th, 2020
    11:55 pm
    Liekas, ka viss, kas notiek ir tāds kalnu pārgājiens. Es it kā zinu un reizēm arī tālumā redzu marķēto taku. Reizēm pat liekas, ka mūsu ceļi uz mirkli krustojas. Tomēr tā vēl ir tālu no manis, es pārāk maldos. Jāskatās uz zemi, lai neiekristu kādā no bedrēm. Bet dzīvojot ar skatienu, kas iedurts zemē nekad nevar redzēt cik debesis un pasaule var būt arī skaistas. Un tā es taustos, mēģinu saprast, kur ir tā taka, kā nepazust kādā aizā, bet mēģināt ieraudzīt arī kaut ko skaistu.


    ---

    Apocalyptica - Not Strong Enough
    Friday, January 10th, 2020
    10:46 pm
    Es kādreiz ticēju mīlestībai, domāju, ka arī man kādreiz tā būs. Bet mans vulkāns mūžīgi ir klusējis, kaut kas jau tur slēpjas manos magmas kambaros, bet tik dziļi, ka es nezinu vai kādreiz pienāks brīdis tam izvirt.

    Bet es būtu laba, es gādātu, lai ir silti un mīļi. Lai visas dienas ir saulainas un gaišas. Lai mīļums nekad nebeidzas. Lai tumšas lampas vietā Tev vienmēr spīd saule.

    ---

    Skumju akmeņi - Pāri ilgām pelēkām dienām
    Thursday, January 9th, 2020
    12:23 am
    Es visu laiku esmu darbā, mājās vai savā galvā.

    It kā jau nekas īpašs, tāpat kā visiem. Tikai tā būšana savā galvā un domās mēdz būt ļoti drūma.

    Es tik ļoti cenšos sakārtoties, lēnām jau arī sanāk, bet es esmu tik nestabila. It kā ir labi, bet tad pēkšņi ir tā sajūta, ka mežonīgā ātrumā traucies lejā pa eskalatoru, kas ieved milzīgā skumju tunelī, kuram ne galā, ne kādā no malām nav gaismas. Tur dzīvo milzīgas skumju čūskas, kas to vien gaida, kā savam upurim aptīties ap rīkli. Bezjēdzīgā raudāšana sapinas ar kārtējo smakšanu savās asarās.


    Es gribu braukt metro postpadomju valstīs. Ceru, ka nekas dziļāks manā dzīvē un arī galvā kā brauciens Sanktpēterburgas metro man tuvākajā laikā nedraud. Atceros to sajūtu, ka esi gandrīz 90 m zem zemes.

    Combichrist - This Shit Will Fuck You Up
    Wednesday, January 1st, 2020
    11:06 pm
    Pēdējā laikā mokos ar domām kā mainīt dzīvi un nebaidīties no pārmaiņām, jā, laikam jāsāk ar vieglāko un jāmēģina ar darbu.

    Bet mana ikdiena ir tāda testētāja dzīve. Testēšana jau pamatos ir destruktīva. Mēģināt taustīties, kur ir tās robežas, kur ir galējā robeža, kad sistēma sabruks vai kaut kas nokrešos. Tomēr varbūt beidzot tas būs nesis arī kādu labu rezultātu. Man sāk pat likties, ka es redzu kopējo ainu un problēmas savā kodā. Iespējams, ka pirmo reizi patiešām kaut kā prātīgi sastrukturēju savas problēmas un pamazām laboju, rindu pa rindai. Monotoni, lēni, reizēm uznāk riebums, bet jālabo tālāk.
    Gan jau kaut kur atkal kaut kas nokrešos, bet mainīgo ir pārāk daudz un visi kodi ir visu laiku jāmaina un jāuzlabo.


    ---

    Näo - ''Into...'' & '' ...The Dirt''
    Monday, December 30th, 2019
    9:10 pm
    Izģērb mani, sasien rokas un tieši tad pasaki, ka es esmu resna un tas neizskatās pievilcīgi. Pagriez muguru un atstāj mani salstam.

    Ai, tas nav ļauns murgs, tā ir mana dzīve. Skarbi, bet patiesībai jau pretī acīs nekodīsi. Nav jau arī pirmā reize, kad vīrietis man sejā pasaka, ka esmu resna, neglīta vai kā citādi briesmīga.


    HIM - The Funeral of Hearts
    Tuesday, December 24th, 2019
    5:57 pm
    Gads ir balts, zaļš, ai, vienalga kas tā par krāsu. Te varētu būt arī kāds no maniem jokiem par daltonisma gēnu manā ģimenē, bet arī pelēko nokrāsu joki ir savākti.

    Mana kopdzīve ar depresiju ir ļoti mainīga, pārsvarā jau slikta. Taču kopumā jau šis gads ir bijis daudz sakarīgāks un veiksmīgāks. Pirmais, kad apmēram varu teikt, ka lielā bildē es spēju funkcionēt, ka kaut kas arī sanāk un nav vienmēr slikti.

    Šogad manas jaunās lietas ir arī nesušas ļoti lielus uzlabojumus. Tā jau ir, ka patīk garas, melnas lietas.
    Tagad, kad vien iegribas iekāpju mašīnā, iesēdinu tur sunīti un dodos, kur vien acis, deguns vai kāds cits orgāns rāda.

    Labi, ka ir plecs, kas mani satur un neļauj iekrist tumsas bezdibenī un padoties tumšajiem spēkiem, paldies, Tev, kaķi Z :) . Jā, protams, es atkal biju darba vairākas stundas, jo tur es bēgu no dzīves un sevis. Bet es esmu atpakaļ, fonā skatos Hariju Poteru, dzeru sarkanvīnu, dedzinu svecītes un ir jauki. Ok, suns krāc, bet es tās filmas esmu redzējusi tik daudz, ka gan jau pie moku rata varētu sākt arī ierunāt kādu no varoņiem un papildināt kādam aizmirsušos dialogus.


    Sonoio - Enough
    Sunday, December 22nd, 2019
    3:30 pm
    Jauka svētdienas pastaiga pa mežu, es priecīgi vēroju piejūras kāpām raksturīgo augāju un ieelpoju mazliet sāļo un sveķaino gaisu. Sūnas un ķērpji, tos man vienmēr ir paticis mazliet papētīt.
    Tālumā redzu jauku vietu, kur varētu piesēst un mierīgi pavērot apkārti.

    ---

    Attopos, kad auksts, slapjš un mazliet smilšains suņa purns mani baksta, lai beidzu raudāt un varam doties tālāk. Šie prieka un miera mirkļi ir pārāk īsi. Es atkal tur esmu nosēdējusi, skatoties tukšumā nenosakāmu laika sprīdi, bet jāceļas, jāiet atpakaļ uz mašīnu.

    ---


    Stāvlaukums. Iedarbinu automašīnu un uz brīdi iedomājos, ka mana sirds mazliet sasils, tāpat kā vecā dīzeļa motors.
    Ieelpo oglekļa monooksīdu un izelpo dzīvi, uz īsu mirkli iestājas salds miers.

    Rosewater - Cerību Jūra
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba