[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
kailseklis' LiveJournal:
| Thursday, February 23rd, 2023 | |
| 8:12 pm | 2022. gada naktī uz 24. februāri es nevarēju īsti pagulēt, mocījos ar sliktām domām un sajūtām ik pa brīdim atvēru internetu un gaidīju kaut kādas ziņas, laikam jau priekšnojautu. Ap 5 piecēlos atkal, iegāju TW un redzēju kaut ko no Putnina uzrunas un ziņas, ka karš ir sācies. Vairs nevarēju aizmigt, uzrakstīju ziņas tuvākajiem cilvēkiem un asaras nebeidzami ritēja pār vaigu un mijās ar bailēm un dusmām. Ģērbos, braucu uz darbu un tā gandrīz stunda mašīnā bija pilna ar ziņām, ļoti iespiedās atmiņā Zandas Lukašēvičas - Kalniņas balss un komentāri par aktuālo situāciju. Tā es raudāju vismaz 2 dienas. Tās visas pārmaiņas dzīvē, kas mani tik ļoti satrauca pirms tam pazuda. Un cīņa ar sevi nemitīgi nelasīt ziņas, bet lasīt gana daudz, lai sekotu līdzi. Un ne jau tāpēc, ka būtu slikts cilvēks vai mani tas neinteresētu, bet lai saglabātu maksimāli skaidru prātu un nesajuktu. --- Tajā brīdī tik ļoti spēcīgi pārņēma doma, ka negribas mirt, ka gribas vēl paspēt dzīvot, paspēt iemīlēties un vienkārši būt. Nekad iepriekš neesmu jutusi tādu naidu un dusmas pret krieviem un putinistiem kā pēdējā gada laikā. Neticu stāstam par labajiem krieviem, tikai par tiem, kas bēg prom pēc ļaunās un izvirtušās eiropas labumiem. Es ļoti ceru, ka tas beigsies, bet ticu un zinu, ka Ukraina uzvarēs. Коли настане день, Закінчиться війна! Okean Elzy - Обійми |
| Friday, January 27th, 2023 | |
| 8:51 pm | Manā mājā vienmēr būs gaisma. Sirdī naiva cerība par mīlestību un pieņemšanu, kas top, pamazām, bet top. Vispār jau interesanti atzūmot sevi no malas un saprast, ka viss ir par perspektīvām. Gribētos vairāk cilvēkus, taču es nekad neesmu jutusies arī tik mīlēta un atbalstīta kā šobrīd savā dzīvē. Un nekas nav tālu, arī 300 km pa apvedceļu nav tālu vai grūti. Reizēm ļoti nav spēka un tiešām ir grūti, arī fiziski, bet principā jau tas ir kā ragavas, kas jāuzvelk virsotnē – ir grūti, nevar novērtēt cik tālu vēl virsotne, bet padoties nedrīkst, jo tiekot kalnā, pēc tam tās liegi slīdēs lejā un varēšu tajās laiski atlaisties, skatīties uz visu padarīto un aizmirst par smagajām kājām un galvu, kas bija pirms virsotnes sasniegšanas. Ir piektdienas vakars un es esmu viens, bet nejūtos viens. Sēžu mājās un dziedu karaoke – vienkārši izkliedzu vārdus un paliek vieglāk. Nezinu kāpēc tāds muzikālais vārdu bokss izdauza tās mazās pasaules sāpītes un paliek tik viegli un labi. Dziediet, kad jums ir labi, bet visvairāk, kad savas nolādētās dusmas no sevis gribas izdziedāt. --- Baltas sniegpārslas lēni sitas un izkūst pret saraudātajiem asaru vaigiem – gaisā paceļas dvaša, kas izšķīst vājajā mēness gaismā un ir tāds patīkams vieglums, ka var raudāt arī viegli, neienīstot sevi. Es ceru, ka tas nolādētais karš beigsies, ka krievi dabūs pa muguru un Putins beigsies un Ukrainā vienmēr būs saule, miers un mājās vienmēr būs gaisma. Oasis – Stop Crying Your Heart Out |
| Thursday, August 11th, 2022 | |
| 9:20 pm | Vasara bija tikai vienu dienu. No bērnības man iesēdusies šī frāze, jo tāpat kā uzraksts uz vectēva kapakmeņa: "Tu mana vasara aizgāji tālu, atstāji smaržīgu atāla vālu". Es nekad neesmu zinājusi kāpēc tieši tāds uzraksts un arī bildi esmu redzējusi tikai vienu, kas bija uz kapakmeņa. Augusts vienmēr atgādina, ka viss, vasara jau tūlīt beigusies un dabas pārbagātību ziedos un diedošajos kukāiņos nomaina jau tepat aiz loga gandrīz sasmaržojamā abolu smaržā. Pastaigas pa ābeļdārzu rīta agrumā, ar rasā izmirkušajām pēdām, ko pēdējā augusta saulīte vēl sasildīs un būs labi. Bet tas nav par skumjām, jo rudens man patīk un kaut kādā ziņā varbūt pat vislabāk no visiem 4 gadalaikiem, kurš mums ir. Visos gan ir kaut kas labs. Rudens tuvums iedur ar realitātes zobenu, ka ilgi vairs nevar pie sevis domāt: "Vēl ir laiks, vēl ir laiks, vēl ir laiks!" Ir, bet saņemties, izrakt to 50 metru tranšeju, iemācīties lietot motorzāģi un uztaisīt sienas ar jumtu. Jocīgi gan apzināties, ka gadu atpakaļ vēl nekā no šī nebija. Es vēl šēit nebiju bijusi iekšā. Jocīgi apzināties, ka tik daudz ir noticis un mainījies. Kopumā jau uz labu, tikai cilvēcīgi es slīdu bezdibenī un arvien biežāk skatos tukšumā. Negribot es esmu paspējusi izdarīt tik daudz ļauna, sāpināt, bet tādas lietas nevar izdzēst, kaut ļoti gribētos, lai varu. Jūtos kā izdedzis ugunskurs, kam kaut kur vēl ir jaušana dzīvība, ja uzpūš spēcīgāka brāzma. Citādāk jau ir labi. Es būšu vēl un es priecāšos. Tagad arī rakšu, zāģēšu, naglošu. Oranžās Brīvdienas - Spridzini tiltus |
| Tuesday, August 9th, 2022 | |
| 11:15 pm | Šodien gandrīz nositos. Auksti sviedri, gumijas smaka un bembja lampas acīs. Es tik daudz par to esmu domājusi, bet ne saduroties ar kustīgu objektu. - - - Visa diena pārsitienos ar kafiju un enterģijas dzērieniem. Hinder - Better Than Me |
| Sunday, July 10th, 2022 | |
| 10:09 pm | Es gribu jūras ekspedīcijas - bākas, molus un pārgājienus. skatīties tālumā uz kuģiem un ieelpot jūras gaisu, lai smiltis sitas man sejā un pēc tam vēl pāris nedēļas lasīt smilšu graudiņus ārā no saviem matiem. --- Bērnībā bāka spīdēja manā logā, tā mirguļoja ik pēc pāris sekundēm un laikam jau bija mans gaismas un cerību stariņš, ka tikšu prom un būs labāk. Un es tiku prom un ir labāk un būs tikai vēl labāk. Man vienmēr ir paticis, ka bākas ir tik dažādas, katrai ir savs stāsts un materiāls no kā tās ir veidotas - kāda ir peldošs ugunskuģis, kāda nomesta krastā un vairs nefunkcionē, kāda ir veidota no tuvumā nogrimuša kuģa borta plāksnēm. Praktiskais latvietis jau vienmēr kaut ko izdomās. Bākas saistās ar romantiku, ko nevar noliegt, es noteikti esmu romantiķe, bet man vairāk tas saistās ar inženierzinātnēm, attīstību un ceļojumiem. Florence + The Machine - Never Let Me Go |
| Monday, June 27th, 2022 | |
| 9:50 pm | Es reizēm zīmēju cilvēkiem kaķīšus, tādus ļoti vienkāršus, bet tas ir man raksturīgais mincis. Es nesaku, Tu man patīc, Tu man esi mīļš un svarīgs cilvēks vai, hei, rekur Tev mincis, pasmaidi! :) --- Es tikai gribēju Tev pateikt, ka man visu laiku stāvēja tas kaķītis, ko Tu man pusdienlaikā uzzīmēji uz lapiņas un iedevi kopā ar gardumu. Es to visu laiku turēju uz galda un atvilktnē un tagad, kad domāju vai apsveikt Tevi dzimšanas dienā un aizsūtīt Tev to mincīti, ka man viņš joprojām ir, kaut gan ir pilnīgi izbalējis, jo saule un laika zobs to ir padarījuši tikai nojaušamu. Taču tas man tur tā stāvēja kā atmiņa no Tevis gandrīz 5 gadus. Pat man nebija ko teikt, jo neslēpsim, ka izrunāties jau es māku, vairumā gadījumu, ja vien mani nepārņem mēles mežģa un stostīšanās monstrs, taču ar gadiem es to iemācos savaldīt un runāt mierīgāk un pašpārliecinātāk. Aizkustinoši, ka arī tāda atmiņa par mani ir dārga un saglabājama. --- Gan kādu dienu paveiksies un prieka asaras Tu liesi! Taisnība vien ir, kaut kas ir tajā, ka liekas, ka visu laiku ir kaut kāda sīko neražu ķēde, bet arī tādai ķēdei jābūt vājajam posmam un kas tad dzīvē ir tās mazās pusbēdiņas. Lana Del Rey - Burning Desire |
| Thursday, June 16th, 2022 | |
| 3:10 am | Kādreiz miega problēmas bija ļoti smagas, bet tagad, kopš jūtos labāk, arī miegs ir labāks. Vai otrādāk, kaut gan vienādības zīmei jau nav noteikts darbības virziens. — Pamodos no aritmijas un uz brīdi panika, par to, kas notiek, kā apstādināt to visu. un tā baiļu sajūta no sliktās fiziskās pašsajūtas ir tik milzīga, ka bail aizmigt. Aizmigt.. Nolādētās bailes, bailes nā.., nē, nolādētās bailes. Vēl jau negribas beigties, jo gribas dzīvot. Elpo mierīgi. Varbūt šodien vairs nesanāks aizmigt, jo jāsameklē, kur ar šo iet. — Avslappnande musik for djup somn och avspanning. |
| Saturday, April 30th, 2022 | |
| 10:45 pm | Laukos ir mierīgi un vakaros un agros rītos ir ļoti skaisti. Man ir netiešie mājas dzīvnieki, kurus jau es pieņemu par saviem – lapsas, stārķi un stirnas. Darbu ir bezgalīgi daudz, bet arī mana apņemšanās vienai to visu darīt un turpināt ir bezgalīga un liela. It kā jau viss ir labi un būs labāk, bet bieži iesāpas sirds , es sastingstu, gribas piekļauties zemei un saplūst ar to, vai varbūt būt zemāk par to. Es esmu stipra un varētu gāzt kalnus, bet reizēm mana sirds ir kā nevaldāms zirgs, ko gribas izraut no sevis aizmest, lai nejustu neko. Tā bezgalīgā ilgošanās pēc mīlestības, pieņemšanas un nespēja pieņemt atstumšanu ir neizturama. Sajūta, ka es esmu piesieta uz dreifējoša ledus gabala un nesaprotu kādā virzienā mani nes – uz ziemeļiem, kur nāve ir neizbēgama nosalstot no aukstās emociju pasaules vai tuvāk saulei, kur ledus izkusīs un es izglābšos. Bailes, bailes, sasodītās bailes, bet nē, ne jau nāves. Man nav vēlmes sevi šobrīd pašiznīcināt, bet man ir bail dzīvot un ļauties. Es vienmēr esmu baidījusies, ka neatradīšu mīlestību. Es vienmēr esmu dzīvojusi ar domu, ka man ir jābūt labai, jaukai, gudrai, skaistai, jo tikai tad tas varētu notikt. Bet nenotiek un bailes no neizdošanās un ļaušanās paliek arvien neizturamākas. Būs, būs. Viss būs, ja arī es būšu. Bet es zinu, ka mēs kādreiz satiksimies - es un mana mīlestība pret sevi. Evanescence – My Immortal |
| Tuesday, March 8th, 2022 | |
| 9:38 pm | Pie nātres skāries - neraudi, ka skāries. Ir visām nātrēm savs savāds maijs. Ja sāpes pāries un - pavisam pāries, tad aizies arī viss pārējais. --- Jauns darbs, jau nedēļu esmu izgulējusies, strādāju normālo darba laiku, nevaru saprast kā var būt, ka vairāk nekas nav jādara, ka var elpot un necelties ar paniku. Tracy Chapman - Fast Car |
| Thursday, November 11th, 2021 | |
| 11:29 pm | Pirms gada es šajā vietā pat ne reizi nebiju bijusi, tikai cauri braukusi gar lielāko tuvējo šoseju. Nu jau es te esmu pavadījusi mēnesi ar sunīti. Ir mazliet gaišāk, reizēm arī siltāk, par ziemu gan ļoti bail, bet jāturas. Svētku laiks tuvojas, kādreiz man bija ļoti bail no visām garajām brīvdienām, jo nekas vairāk neiedzeļ par vientulību kā tas, ka svētkus ir jāsagaida vientulībā un klusumā. Tā jau būs arī tagad, tikai būs vieglāk, pagājušajā gadā pat diez gan labi turējos. Z man šodien jautāja kā es svinēšu svētkus. Savā mājā, pustumsā, pie sildītāja un LED sveces. Ar sunīti un cerību par kaut ko gaišāku nākotnē :) Ja drīkst iedomāties vēlēšanos, tad kādreiz gribētu iespēju pasēdēt siltā vannā ar putām un smaržīgu svecīti. Heilung - Norupo |
| Sunday, October 17th, 2021 | |
| 5:43 pm | Gandrīz pirmā nedēļa manā un suņa jaunajā mājā. Mācos būt mierīga un samazināt savas ekspektācijas, jo sākotnējais plāns ievākties vasaras sākumā, tikt pie komunikācijām un ziemu pārlaist siltumā un gaismā ir izvērties pilnīgi citādāks. Pārvācos oktobrī, pagaidām bez elektrības, ūdens un citām ērtībām. Bet lai svētīta cilvēces attīstība, esmu tikusi pie 3 LED gaismiņām, kas darbojas uz baterijām un ienes gaišumu manā un suņa mājiņā. :) Vakar ar Z pabeidzām siltināt jumtu un tad jau varēšu arī ziemā pievilkt pagarinātāju un elektrisko sildītāju. Jā, tas ir pavisam citādāk nekā es to biju iztēlojusies, man ir bail un zinu, ka būs grūti un arī ziema būs izaicinoša. Bet es ticu, ka tikšu galā, ziema beigsies, būs arī gaisam un ūdens un paliks daudz vieglāk :) Galvenais jau ir līdzcilvēku atbalsts, morāli, lai saņemtos un būtu spēks celties un doties tālāk. Man ir ļoti paveicies ar labiem cilvēkiem manā dzīvē, kas pasaka, ka būs labi, ziedo atvaļinājuma dienas siltināšanas darbiem un vienkārši ir ar mani. Suns gan pieradis pie pilsētas, laukos lapsas un slapjumā salst ķepas :) Ir jau baisi un auksti iet gulēt tumsā un aukstumā, bet es ticu, ka paliks vieglāk un siltāk. Galvenais jau tas, ka dienas beigās ir miers par to visu, ko daru. Cigarettes After Sex - Sweet |
| Monday, July 12th, 2021 | |
| 11:29 pm | Tā visa dzīve paiet ofisa peles un klaviatūras klaboņā. Dienu no dienas jau atšķirt grūti, jo gandrīz visas mēneša dienas paiet tur. Reizēm tiešām nav motivācijas doties prom. Tāpat ierodos un aizeju tik vēlu, kad viss cits jau ir ciet. Tās dažas dienas, kad aizgāju ātrāk liek justies tik sasodīti vainīgai. It kā jau gribas izrauties un kaut ko citu, bet kredīti un bezgalīgo vajadzību kalns neļauj atslābt. Galvenais turēties. Vēlams pie veselā saprāta nevis tām visām citām lietām pie kā mēdzu ķerties izmisuma vai panikas brīžos. Bet strādāt jau ir labi. Gribētos tikai kādreiz, lai kāds samīļo vai uzliek rociņu uz pleca, ka es neesmu slikta un izturēšu. Ka kādreiz būs vieglāk un kaut kas arī man. Šobrīd es stāvu nezināma bezdibeņa malā ar mazu kārti rokās. Man jāizdomā vai lēkt, vai izmantot kā tiltu, vai mēģināt atrast vēl kādu, lai stabilāk. Taču tāpat nezinu vai tikšu pāri un neiekritīšu. Bailes ir nezimērojas, tāpat kā pacietības trūkums padomāt. Oasis - Stop Crying Your Heart Out |
| Sunday, June 27th, 2021 | |
| 1:56 pm | Gandrīz jau mēnesis būs nodzīvots ar trīsdesmit. Vēl tikai mazliet un tikšu pie sienām. Nav vēl jumta, stabilitātes pamatos un pašai ar sevi, bet kaut kā jau viss lēnām plūst uz priekšu. Vispār jau ir ļoti bail no tā visa, no tā, ka nebūs nekā un kā tikšu ar to galā un vēl tik daudz ko vajag, lai varētu pārlaist ziemu. Bet jādara, vilkt kā tagad visu paralēli es īsti nevaru, tas ir par daudz. Vispār ir tā jocīgi un ļodzīgi. Emocijas ir diapazonā starp izmisumu un gaišu cerību. Notraucu no sejas sāļās skumju pēdas un izliekos, ka man ir labi. Reizēm es tam arī noticu un viss liekas skaisti. Šomēness saņēmos un daudz dienas pavadīju dabā, kustējos, vedu suni priecāties dabā. Man ir bail, par to kā viss notiks tālāk. Bet, nu, es neesmu tik maza, lai nemēģinātu to vezumu arī vilkt. The Cinematic Orchestra - Arrival of The Birds & Transformation |
| Monday, May 24th, 2021 | |
| 8:55 pm | Galva reizēm ir tāds sviests, ka atcerējos, ka esmu arī šeit. Man ļoti nopietni ir jāpiestrādā pie sevis, jo man pēdējā laikā ir tik ļoti daudz stresa par darbu un naudas problēmām, ka es uzsprāgšu vai sarunāšu negaidīti daudz muļķības. Bet tas viss uz labu, pamati ir ielieti, tajās divās dienās laikam jutos tik mīlēta kā īsti nekad, ka draugi ir gatavi pavadīt visas brīvdienas, lai palīdzētu man. Zinot, ka es neko par to nevarēšu samaksāt, tikai pacienāt ar alu un vakariņām. Arī gaisma ir gandrīz tapusi. Pamazām kaut kas notiek. Man ir bail par to, kas mani sagaida tālāk un kā es tikšu ar to visu galā un spēšu apmaksāt to visu. Bet bailes laikam ir iracionālas un jēgas no tām nav nekādas. Ir bail, bet jāsavācas un jātiek ar to visu galā, lai līdz ziemai jau ir dzīvojami. Gan jau ir vieglāk, ja vairāk dara un nedomā par problēmām. Varbūt vajadzēja tomēr apprecēties pirms izlēmu sākt kaut ko būvēt, bet nekas, tā jau tikai pirmā māja! Varbūt pirms nākošās ;) Nightwish - Ever Dream |
| Thursday, April 8th, 2021 | |
| 10:56 pm | Vienmēr uz visu atbildu, ka nekas jau nenotiek, nekas jauns,viss kā vienmēr. Bet, kas tad ir tas vienmēr, kas ir nekas un kam ir jānotiek, lai tas būtu gana, lai es par to kādam labprāt stāstītu un lepotos. Bet negaidīti dārgās Ziemassvētku eglītes stāsts turpinās. Elektrība, līgums par mājiņu. Līgumi, līgumi, kredīts, nauda te un nauda tur. Būtu vieglāk, ja es nebūtu tāds stresa kamols un mačētu domāt praktiskāk un racionālāk. Bet tas nekas, vismaz ir, kas atbalsta un iesper pa dibenu, ja pārāk ilgi neko nedaru un atslābstu. Nu, varbūt izdodas 30 sagaidīt ne tikai ar otro vakcīnu, bet arī ar kaut ko savu. Patiešām savu, kur pakrist un droši gulēt paŗis dienas. Nu, pārējais, jā, viss pa vecam. Cīnos ar galvas dēmoniem, bezjēdzības sajūtu un to, ka nav ko samīļot. Man gan vajadzētu būt praktiskākai, mazmāja mums ar suni būs kā reiz, un ar dzīvnieku būs pietiekami droši. Vienīgi grūti tomēr iztēloties kā būs, mazliet bail. Pierasts pie komforta, dzīves lielpilsētā. Bet sākumā nebūs nekā, ne ūdens, ne elektrības. Tikai sienas un suns. Baisi. Baisi, bet tomēr labāk nekā mūžīgi te, tas mazais Rīgas īres dzīvoklis mani nospiež, ne tik ļoti tā šaurība, bet doma, ka nekas man nepieder un laiks tikai neapturami iet uz priekšu. Kāda jēga no mazas mājas? Sava. Šodien jauki dzirdēju: "Mazu nav jēga, bet lielu nevar." Varbūt ne gluži tā, jēga jau tomēr ir, bet lielu tiešām nevar. Nekas. Mums abiem būs labi. Jess Glynne - I'll Be There |
| Thursday, February 11th, 2021 | |
| 11:24 pm | Domas, pārdomas, miega un laika trūkums. Stress, nemazgāti mati, dienas bez ēšanas, nolaists izskats un vienkārši besis. Īpašuma lietas pagaidām mazliet iesaldētas. Apokaliptiskā ziema, saprašana, ka komunikāciju pievilkšana varbūt nav tik ļoti ātri un lēti. Kaimiņi solās būt labi cilvēki, tikai ierobežojumi un nav iespēja īsti iepazīties, lai izrunātu dažādas kopīgās un komunālās vīzijas. Darbs ir, bet viss sarežģīti. Tik daudz sarkanu lampiņu projektos un katrs e-pasts ar to, ka šis ir prioritāri, degoši un raušanās uz visām pusēm. Bet tā mazliet ir, ka gribas būt par ielāpu visam un visiem. Gan jau būs labi, nākotne vēl mazliet neskaidra. Pirmā zoom darba pārrunu pieredze. Negaidīti, bet patīkami būstojoša, pat, ja tam nav turpinājuma. Laika it kā nekam nav, bet ir arī mazliet laika saprast vai tas, ko daru man kaut mazliet patiešām interesē. Vai gribas kaut ko tajā darīt vairāk un tālāk. Kādā virzienā doties tālāk un kam pievērsties. Tik daudz nezināmā, bet it kā jau viss iet uz priekšu. Manā gadījumā gan divi soļi uz priekšu, viens - atpakaļ. Joprojām ir emociju tukšums un trūkums. Ir pārmetumi par lietām, kuras manā vecumā jau vajadzēja sasniegt. Par to, ka vajadzētu just, ļauties, atbrīvoties. Vienkārši būt. Vienkārši. Tesa - IV |
| Thursday, January 14th, 2021 | |
| 12:08 am | Šodiena, nu, jau tehniski vakardiena liela diena, sāku ar lielāko tēriņu savā mūžā. Ko atļāvos nosvinēt ar buržuja pusdienām. Tiesa, esmu pārgājusi uz režīmu, ka pāris dienas izlaižu ēdienreizes, izdzeru vienu kafiju dienā un kaut kā tā diena paiet skatoties savos zilajos ekrānos un cenšoties pabeigt darbus ar neiespējamiem termiņiem un cīnoties ar datu iztrūkumu. Bet labi, ka arī šeit es tomēr neesmu viena, ir kāds, kas uzsit pa pleciņu, neļauj ieslīgt apātijā un mazliet palīdz arī ar neesošās informācijas radīšanu. Ir jau man paveicies ar lieliskiem cilvēkiem apkārt, tāds baigais koncentrāts sanāk. Viena šota glāze ar spirtu - koncentrēta ar labāko. Kaut kā sevis nemīlēšanu un skumjas esmu novadījusi uz darbu un stresu. No otras puses, cik jau nu gara ir tā mana darba pieredze, gandrīz vienmēr tas ir bijis stresaini, ar pārslodzi, nepieklājīgi daudz darba stundām. Izdegusi vai vismaz smagi apdegusi es esmu jau vairākas reizes, bet tas liekas vienīgais pieņemamais veids kā funkcionēt. Ofisa planktons, kas tā arī visu sava nomoda dzīvo tur pavada. Bet jāatzīst, ka tomēr nav pilnīgi bezcerīgi, jo vairākas lietas darba ikdienā, kas tomēr liekas interesantas un saistošas. Vienīgi žēl, ka nav laika izrauties no tehnisko darba apļa un veltīt laiku sevis attīstīšanai intelektuāli. Tā bija arī tagad, ļoti interesants projekts, bet bezcerīgi termiņi, neesoši dati un tad nu jāmēģina būt par ielāpu daudziem caurumiem vienlaicīgi. Mana miesa ir liela, bet pakausī elpo arī citu neizdarīto darbu rēgs. Pagaidām joprojām esmu netipiski mierīga un savaldīga. Varbūt palīdz tas, ka kaut kas manī nomira un vairs nesāp, ka nekad nav bijis īpašā cilvēka un ar šī brīža ritmu, būsim jau godīgi, nav ļoti perspektīvi, ka kaut kas mainīsies. Bet ne par to, tas nav svarīgi vismaz šobrīd. Kosmoss gan visu dzird. Es gan savu dzīvi balstu uz trijstūru un ledāju teoriju. Un arī šobrīd lielākās lietas manā dzīvē notiek ar trijstūriem. Uz brīdi iezogas mazās bailes, kā es viena to visu paveikšu, bet es esmu darba ķēve un es varu. Varētu ļoti daudz, ja man nebūtu tik saplēsta galva un sliktas domas, kas reizēm pārvēršas arī destruktīvās darbībās. Aizbraucu tikai pēc eglītes, atgriezos ar īpašumu. Vietā biju pirmo reizi, cilvēkus satiku pirmo reizi. Tāda nejaušību spēle tomēr tā dzīve beigās sanāk. Nightwish - Sleeping Sun |
| Tuesday, January 5th, 2021 | |
| 8:51 pm | Es esmu vienā svara kategorijā ar Rīgas zoo galapagu bruņurupučiem. Ironiski, ka šodien saņēmu jaunus svarus. Daudz, par daudz miesas. Jocīgi, ka man patīk pa māju staigāt bez drēbēm, bet es nespēju paskatīties uz savu ķermeni, jo lielais svars un akne. Iespējams, ļoti cerams pēc divām dienām būs jātiekas ar notāru. Es ceru, ka izdosies. Kredīta pieteikumu izskatīja un apstiprināja mazāk nekā 24 h laikā. Tas jau liekas jaudīgi. Bet vismaz tagad viss stress un domas par to. Autogen - Bunkergang |
| Monday, December 28th, 2020 | |
| 10:10 pm | Beigas kaut kam, daudz domas un darbu. Termiņš bija pirms divām nedēļām, pirmos uzdevumus saņēmu pirms pusotras. Laikam tūlīt sākas pārdomu laiks par gadu, vairāk ņemties, apņemties vai neņemties. Vairāk domāt un mazāk muļķības domāt. Vairāk tikties, bet varbūt vairāk netikties. Laikam jau vajag vairāk mieru un domāt par jauko, kas ir tagad un te. Man ir 29 un pirmo reizi mūžā mājās ir egle, īsta, liela, pat vajadzēja galotni aplauzt, lai dabūtu vertikāli. Te gan paldies labiem un lieliskiem cilvēkiem kā Z, kas palīdzēja saorganizēties. Tas bija arī mans vienīgais izbraukums dabiņā ilgā laikā, jo pirms tam tik ilgi, bez brīvdienām. Negaidīti mierīgi pavadīju mājās daudz brīvdienas, pat uztaisīju kaut ko ēst un savācu dzīvokli. Bet pārāk ātri no miera esmu atpakaļ stresa un nepabeigto darbu kalnos. Bet, hei, katram savas virsotnes un varbūt tas ir tas ar ko man tagad ir jātiek galā, jo varu. Viss jau esot paša rokās, khe, khe, par šo mani arī sieviete mulsina. Par sevis mīlēšanu un tā. Mājokļa jautājumi šobrīd pēkšņi kļuvusi tik aktuāli kā nekad iepriekš, pavisam citā līmenī, bet jātur par sevi īkšķi un arī mazie suņa īkšķīši, lai izdodas! HIM - Right here in my arms |
| Thursday, December 10th, 2020 | |
| 11:33 pm | Es pamodos kā vienmēr. Stress, ka pārāk kavēju darbu, kaut parasti, esmu pirmā un pēdējā gan birojā, gan stāvlaukumā. Neizpratne vai ir iestājusies vasra, ka ārā ir jau gaiši, vai esmu aizmigusi pie ieslēgtas gaismas, vai patiešām esmu aizguējusies. Tālāk domas par to, kad pēdējo reizi mazgāju matus. Jo man tomēr dienas jūk, es vairs neatceros vai es to izdarīju iepriekšējā dienā vai tikai domāju, ka to vajadzētu izdarīt. Paģiru sajūta ejot uz mašīnu. Arī šeit jau vairs neatceros, kur es esmu to noparkojusi un kura no visām tumšajām varētu būt manējā. Jau gadiem ilgs stress. Neēšana, iedzert/pasēdēt vannā/raudāt, līdz izslēdzies/negulēt/skriet-mīties, griezt sevi, neēst, nespēkā un pārgurumā vemt un asiņot, liekais svars, pretīga āda, nebeidzamas domas galvā kā sevi nogalināt. Emocionāli esmu nestabila, bet tomēr tas ir tukšums un nepiepildījums. Reizēm gribas sevi mocīt, darīt pāri, lai kaut ko spētu just. Arī tagad es gribētu sevi sagriezt, mazliet šķaidīt savu miesu pret akmeņiem, lai tā spētu kaut ko just. Es visu laiku uztraucos un baidos no vientulības. Bet vai mana dzīve ir tik svarīga, lai par to satrauktos. Šis ir ļoti noslogots laiks darbā, bet tas mani kaut kādā ziņā iepriecina, jo tad es jūtos vismaz kaut kur vajadzīga un noderīga. Tāda spēcīga sevis muļķošana ar to noderīgumu. Bet patiesībā, šobrīd man jānovērtē savs stāvoklis - esmu izmesta no laivas vai esmu jau izskalota krastā. Darbā būs beidzies "mans" x gadu projekts, oficiāli es nekur neparādos un nekas tur neesmu, bet esmu veltījusi tam tik daudz sava laika, brīvdienas, bezatvaļinājuma laiku. Tas beidzas. Gandrīz jau ir beidzies pavisam. Tālāk patiešām jāsaprot laiva vai krasts. Es nezinu vai esmu uzņēmumam noderīga un vajadzīga arī vēlāk, pēc šī visa. Esmu neparasti mierīga, bet apzinos, ka situācija ir sarežģīta. Bet no otras puses, nekas ļaunāks par atlaišanu man nedraud. Zem tā gan slēpjas bailes par to, ka man ir jāmaksā īre, rēķini, jābaro suns. Kaut kur tālu ir sapnis par kaut ko savu, bet šobrīd pārāk tālu, lai par to reāli domātu. --- Reizes, kas saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem, kad man ĻOTI ieduras sāpītes sirsniņā, tāda realitāte, kad es patiešām kaut ko ļoti jūtu. Vakardiena bija ļoti emocionāla diena. Tādi naivi brīži, ka es spētu par kādu parūpēties. Bet tas viss liekas tik nepiepildāmi un nesasniedzami. kirlian camera - The Unreachable One |