kailseklis' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 12 most recent journal entries recorded in kailseklis' LiveJournal:

    Monday, December 2nd, 2019
    9:50 pm
    ---

    Lapas ir koku dvēsele. Tagad jau tās nobirušas un sarunājas savā starpā veļu balsīs. Reizēm man liekas, ka arī mana dvēsele kaut kur ir nokritusi vai apmaldījusies veļu valstībā.
    Es sēžu pie loga ģērbusies tikpat melnā kreklā kā izskatās nakts.
    Es skatos un jūtos kā ābols. Jā, kā pēdējais rudens ābols, kas tūlīt nokritīs no zara. Es cenšos tam stingri turēties klāt, bet saprotu, ka daba un gravitācija dara savu.
    Bet es turpinu vēl šeit sēdēt, savā mulsinošā neziņā starp debesīm un zemi. Starp debesu un zemes pievilkšanās spēkiem, vēl nezinot, kurš un kad mani noraus. Nezinu vai nokritīšu kā ābols vai aizlidošu ar veļiem kā pēdējā rudens lapa.
    Es turpinu skatīties un nejauši piekļaujos logam, viņa vaigs ir gluds un vēss.Bet arī mans vaigs ir vēss. Varbūt tas nenozīmē neko, bet varbūt parāda cik patiesībā šobrīd esam vienādi. Drīz ausīs rīts un mans skatiens no loga pazudīs tikpat nemanāmi un nedzirdami kā rīta rasa.

    ---

    Kopš šī ir pagājuši kādi 8 gadi, bet melanholija jau nekad nepāriet.


    Evanescence - Lithium
    Sunday, December 1st, 2019
    8:51 pm
    Vislielākais cietums ir paša prāts.

    --

    Sirdi divās pusēs – labajā un kreisajā – sadala starpsiena. Katrai sirds pusei ir divas kameras – priekškambaris un kambaris.

    --

    Laikam, ka vājās anatomijas zināšanas par sirds uzbūvi tomēr izskaidro to sajūtu, kas man ir.

    Ka sirds vienlaicīgi ir tik pilna, ka nezinu, kur ar tām emocijām un sāpēm likties, bet tā ir arī tik tukša, ka nav īsti nekādu emociju vai jūtu.

    Gan jau kaut kā ķermenis to cilvēcību nevienlīdzīgi sadala pa kambariem un kamerām.


    Rammstein - Mein Herz Brennt
    12:55 am
    Apraksti sevi pāris vārdos.

    ---

    Es, nu, es nezinu. Es esmu: "Plastmasas maisiņš!"

    ---

    Ir silts jūlija vakars. Es, maza padsmitniece, izskrienu laukā, lai ieelpotu silto jūlija vakara gaisu un sajustu mazliet vēso rasu uz savām kailajām pēdām. Esmu pie omītes puķu dobes un viņa mani pamana: "Paskaties, meitiņ, cik smukas viendienītes!"

    ---


    Viendienīte, vienreizīte.


    Deine Lakaien - Love Me To The End
    Wednesday, November 27th, 2019
    10:42 pm
    TRRRRRRRRRRRRRR.

    Modinātājs, jāceļas, bet tik ļoti negribas. Nav jau arī īstas saprašanas vai tā ir darbadiena vai nedēļas nogale. Tā nogurt var tikai no dzīves.


    Nospiežu un guļu tālāk, jo vienalga.

    TRRRRRRRRRR.

    Es negribīgi izkāpju no gultas, pēc kāda laika attopos, ka vienkārši guļu pie zemes, jo nav spēka un motivācijas nekam. Es esmu zemāka par zemi. Par to zemi, pa kuru staigā tie 7 miljardi cilvēku, kas mani nekad nemīlēs.


    TRRRRRRRRRRRRRRRR.

    No brīža, kad gulēju uz zemes līdz šim ir pagājis viens modinātājs, varbūt 2 līdz 10 darba dienas, bet kas tad vairs skaita.


    Lindemann - That's My Heart
    Wednesday, November 6th, 2019
    7:22 pm
    Man vienmēr kaut kā nepietiek. Laika, naudas, prieka, mīļuma, miega un tā to varētu turpināt gandrīz mūžīgi. Jo, ja par mūžīgā dzinēja esamību un iespējām vēl var diskutēt, tad cilvēka neapmierinātība ar sevi un dzīvi gan ir mūžīga.

    ----

    Ir kārtējais vakars, kad es raudu, līdz sāku smakt savās asarās. Viss ir sakrājies tik daudz. Tā sāpju un sajūtu krūze ir tāda viltīga, jo tai ir neregulāra forma un tā paskatoties "uz aci" nekad nepateiksi cik daudz skumju tajā saiet. Skumjām nav īsti nosakāms agregātstāvoklis, bet, spriežot pēc tā, ka tās bieži tiek izdalītas ar asarām, tās varētu būt arī šķidrums. Kaut kas ar mainīgu virsmas spraiguma koeficientu, bet arī tas kaut kad beidzas un viss plūst pāri.


    Visa ir par daudz. Asaras, stundas, vientulība, skumjas, manis.


    Irklis - Disorder
    Wednesday, October 23rd, 2019
    8:39 pm
    No rītiem arvien biežāk pamostos un tad ir sajūta, ka esmu mirušā cilvēka gars, kas noskatās uz savu ķermeni.
    Tā āŗpusķermeņa pieredze, ka viss ir tik slikti, ka nevar saprast, vai tas stāvoklis, tā telpa, kurā esi šobrīd vispār ir realitāte.


    DEAD WHEN I FOUND HER - Mirrors
    Saturday, October 19th, 2019
    5:12 pm
    Es nesaprotu vai es esmu vienkārši saplīsis "multitūlis" vai arī esmu stadijā, ka tas, kas der visam, neder nekam.



    Nine Inch Nails - Everyday Is Exactly The Same
    Thursday, October 17th, 2019
    10:20 pm
    Labākais, kas manī līdz šim ir bijis ir vēlme palīdzēt uz mirkli sajusties, ka es daru kaut ko jēdzīgu dzīvē, ka arī mani kādam vajag.

    Bet paliek arvien grūtāk būt, ja tas nevienam nav vajadzīgs. Ja pats nevienam neesi vajadzīgs.



    Bērnības milicija - Pussabrukšanas periods
    Monday, October 14th, 2019
    8:48 pm
    - Vai es varu Tev kā palīdzēt?
    - Nē, Tu nevari.


    ----

    TU NEVARI.

    ---

    Es atgriežos atpakaļ bērnībā, mājās no kuras es vēlējos tikt prom cik vien sevi atceros.
    Kad tas vienreiz beigsies? Kad tas beigsies un kļūs normāli. Normāli laikam bija pirms es nebiju šajā pasaulē.
    Kārtējais strīds, sadauzītā trauku kaudze, asaras un nemitīga kliegšana kā es sabojāju dzīvi ar to, ka es esmu. Es gribu izgaist. Es aizveru acis un ir miers.

    ---


    Tumsa, miers, kārtējais darba dienas vakars. Apsēžos, iedzeru sarkanvīnu no pudeles. Tas mutē sajaucas ar sāļo asaru garšu, negribīgi to noriju, iekrītu spilvenā un sapņoju, ka viss būs normāli.


    Chelsea Wolfe - Virginia Woolf Underwater
    Wednesday, October 9th, 2019
    3:10 pm
    Cilvēkiem, vismaz lielākajai daļai, ko pazīstu nepiemīt superspējas.
    Taču viens no spēcīgākajiem un sāpīgākajiem ieročiem, kas cilvēkam ir - igorēšana.
    Otrs pat nenojaušot (?) ļauj man galvā saperināt un attīstīt domas par to kāpēc esi slikts, neglīts, mazvērtīgs un visādi citādi nekam nevajadzīgs puteklis.


    Staind - Outside
    Tuesday, October 8th, 2019
    2:18 pm
    Klik, Klik, Klik.


    Es sēžu birojā un tā balss manā galvā, kas visu laiku man cauri austiņu mūzikai čukst, ka es tikai te sēžu un daru savu bezjēdzīgo un nevienam nevajadzīgo darbu.


    Klik, klik, klik.


    Pagājušas vairākas stundas un vienīgais, ko es šajā pasaulē radu ir šis sasodītais klik, klik, klik. Es tikai pagriežu skaļāk mūziku, bet tā sāk palikt tik neizturami skaļa, ka man liekas, ka tūlīt sāks asiņot ausis. Bet tā balss, kas nepārtraukti čukst, cik bezjēdzīga ir mana dzīve, ka vienīgais jēdzīgais klik, ko es varētu nospiest ir vēsā ieroča mēlīte.

    Klik. Smadzenes izšķīst pret sienu, mans mīkstais ķermenis nokrīt zemē un iestājas miers.


    PUPPE - Rammstein
    Monday, October 7th, 2019
    9:53 pm
    Mana dzīve ir elle. Vai arī darbs. Varbūt tā ir kārtējā ne visai veiksmīgā vārdu spēle, ko gribēju lietot, lai izklausītos vismaz mazliet asprātīgi. 

    ----
    Es atkal birojā pavadīju gandrīz 12 stundas. Atbraucu mājās, kur pagalmā starp pelēkajām "daudzstāvenēm" katru dienu asfaltā ir tikai dziļākas un neizbraucamākas bedres. Tas viss man atgādina manu dzīvi, pelēku un tās piķa melnās bedres. Es sēžu mašīnā un raudu, jo man ir kauns, ka mans suns mani redzēs tik nožēlojamu. 


    Bullet For My Valentine - Tears Don't Fall
About Sviesta Ciba