[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 20 most recent ones recorded in
kailseklis' LiveJournal:
| Wednesday, November 25th, 2020 | |
| 1:22 am | Es esmu: Labs cilvēks. Darba zirgs. Vienas nakts meitene. Lieko, ko izsvītrot nav. Darba daudz, mēģinu paēst vismaz vienu reizi dienā. Stress, bezmiegs, apetītes trūkums. Man patīk neēst, jo es zaudēju svaru un tas mani iepriecina. - - - Es nevis nemāku, bet baidos no normālas dzīves. Tāpēc nemāku cilvēkus, baidos no puišiem un iemīlēties, Es neticu, ka mani resnu kāds spēs mīlēt. Es tikai gribu būt labs cilvēks un kādam palīdzēt. Man jāmācas pieņemt sevi un savu ķermeni. Es birojā pavadu padsmit stundas bez brīvdienām. Jau mēnesi vai divus. Es nevaru atšķirt dienas, patiešām. Bet ir pārsteidzoši mierīgi. Skalpeļa vietā es paņemu pusalu, apdzēšu rūgtumu ar apiņiem nevis no vēnas lēni pulsējošajām asinīm un gaidu, kad izslēgšos. Reizēm miega nemaz nav, tāpat kā ēdiena. Bet tas ir vienīgais kā es varu palikt mazāka. Rosewater - Cerību jūra |
| Wednesday, November 18th, 2020 | |
| 11:18 pm | Man dienā pietrūkst stundu un nedēļā dienu. Ir pilnīgs automāts, kad es tikai esmu darbā - ierodos pirmā un izslēdzu signalizāciju, aizeju pēdējā un to arī atslēdzu. Vispār liekas, ka pareizāk būtu tur arī ievākties un nezaudēt to stundu, ko katru dienu pavadu ceļā. Nav laika tik daudz skumt, bet nav laika arī dzīvot, gulēt un vairāk kā vienu reizi dienā paēst. Par spīti visam ir negaidīts miers, bet iekšā kaut kas deg. Varbūt bezjēdzības sajūta, varbūt vienkārši izdegšana. Man trūkst miega, bet tās pāris stundas, ko pavadu mājās, es nevaru aizmigt, jo stress. Tas ir tik liels un milzīgs un liekas, ka tas mani apēdīs, saplosīs gabalos. Es nespēju ēst, gulēt un būt. Stress un bailes man liek vairāk domāt par lielu un gaišu mīlestību, kas atnāktu un maģiski mani izglābtu no visa. Bet nenāk. --- Bet man ir lieliski draugi. Patiešām. Z man palīdz turēties pie realitātes un šodien pārsteidza darbā ar svētku gardumiem. Es sen nebiju jutusies tik priecīgi un jauki. Bet tas labi, es kaut ko vēl tomēr spēju just. Ne tikai stresu un bailes par sadegšanu. Placebo - Exit Wounds |
| Wednesday, November 4th, 2020 | |
| 7:29 pm | Mēģināt runāt un skaļi izteikt savas domas un emocijas mani iekšēji lauž un mazliet sarauju gabalos. Tik bieži es eju pa ielu vai braucu mašīnā un esmu izdomājusi loģiskus un sakarīgus teikumus, ko teikt, bet līdzko man ir patiešām jāsāk runāt es spēju tikai izstostīt dažas nesakarīgas frāzes un īsos, nepaplašinātos teikumos atbildēt uz jautājumiem. Tā ir arī tagad ar manu terapiju. Es cenšos, bet tik daudz ko nespēju pateikt, jo es nespēju runāt un vienmēr ieslēdzas tā mazā lampiņa, ka Tu tāpat esi nejēga un no Tevis dzīvē nav nekādas jēgas. Bet mēs cenšamies, sieviete ir sapratusi, ka ar mani jārunā tieši un skarbi. Šondēļ tieši un skarbi lika pildīt mājasdarbu. Meklēt sev seksa partnerus, nekādā gadījumā neveidot ar viņiem emocionālus kontaktus, bet tikai izmantot savām vajadzībām. Mazliet jau interesanti, bet tie mani sūda izskata kompleksi visu to norok. Visi labie nodomi apstājas pie barjeras, ka ar mani jau to nevienam negribēsies. Vispārējs nogurums, pārāk daudz darba stundu un darba dienu. Jo, vienīgais mans hobijs vai veids kā sevi izmantot ir aizvest uz darbu. --- Jauns, jauks un saulains rīts. Sēru bērzā trīc un karājas vēl pēdējās nodzeltējušās lapas un sārta rudens saule aust virs Rīgas jumtiem. Es atveru acis, ķermenis jūtas spēcīgs un ir prieks par nesteidzīgo un skaisto skatu aiz loga. Gribas celties ar jaukām domām un sašķaidīt to manu depresīvo un sevi norokošo daļu pret sienu. Izraut no sevis, iemest melnajā līķa maisā un pamest zem vilciena sliedēm, lai tā mirst. Mazliet stulbi un dramatiski, bet, lai tā pazūd no manis un nosprāgst. ES gribu sevi labu. Priecīgu un spēcīgu visu dienu un katru dienu. Spēt mīlēt. Enigma - Return To Innocence |
| Wednesday, October 7th, 2020 | |
| 9:11 pm | Šodien terapeite bija bargā kundze un sastādājām kalendāru, kur tiekasmies katru nedēļu. Laikam beidzot saprata, ka ar mani vajag tā skarbi. Saprotu jau, ka vajag, bet galvā griežas domas par to, kā es to visu apmaksāšu un no kā jāatsakās, lai varētu atļauties sevi, samaksāt rēķinus un pabarot suni. --- Man ir tik daudz nepiepildītu sapnīšu un seksuālu fantāziju. Un bailes, bailes, ka nekad neko no tā arī nesanāks pamēģināt, jo es izskatos tieši tā kā vīriešiem nepatīk un nevienu nesatikšu. Tinderis ir drausmīgs. Samīļoju suni un aizmiegu kā katru vakaru. Monolith of Doom - Broken Mind |
| Monday, October 5th, 2020 | |
| 4:21 pm | Iesnas, dzīve un mazās sāpītes pāriet. Bet tā mūžīgā pretīguma sajūta, ka esmu tik riebīga, ka neviens ar mani nekad negribēs draudzēties, tā nekad nepāriet. Īstenībā tikai pieaug. Reizēm jau ir tā, ka neskatos spogulī un gribu sevi sagraizīt, cik ļoti uz sevi nespēju skatīties bez riebuma un naida. Bet tā jau neko, paraudi, noslauki asaras no klaviatūras un klikšķini tālāk. --- System Of A Down - Lonely Day |
| Thursday, October 1st, 2020 | |
| 9:45 pm | Gribas aiziet no darba / no dzīves / no sevis. Slinkum, slinkums, laid mani vaļā. Slinkumu aizstāt ar domām par mūžīgo vientulību. Es pārāk labi izliekos, ka viss taču ir kārtībā, kaut patiesībā turos uz puņķiem un asarām. —- Vakar bija ļoti skaista diena ar suni Siguldā. Šodien mašīnā skaļi klausījos Rammstein. It kā taču viss ir un visa pietiek, bet tas tukšums. Ehh. Ēnu Kaleidoskops - Egle, zalkšu karaliene |
| Tuesday, September 8th, 2020 | |
| 12:49 pm | Septembris, gribētos priecāties par rudeni un rūsējošajām lapām. Gribētos. Bet kaut kā rudens pamodina arī vispārēju aukstumu un skumjas. Kā, lai Tu, cilvēks, priecājies, ja citiem skumji un bēdīgi. --- Tides From Nebula - Dopamine |
| Tuesday, August 18th, 2020 | |
| 8:00 pm | Mazliet zem 30, mazliet zem 170, mazliet zem 100. Vienmēr ir tā sajūta, ka es visur esmu zem. Zem skaistuma standartiem, zem intelekta punktiem. Es vienkārši vienmēr esmu zemāk par citiem. Vienmēr un visur. Mono - Follow The Map |
| Thursday, June 4th, 2020 | |
| 7:31 pm | Mani kompleksi ir tik pat lieli kā mans dibens, kaut, hmm, tas ir kā apburtais loks. Bieži ir ļoti skumji un liekas, ka dzīve iesper pa dibenu. Bet varētu uztrenēt dzelzs dibenu, lai dzīve sperot, salauž kāju. --- God Is an Astronaut - Suicide by Star |
| Monday, June 1st, 2020 | |
| 2:13 pm | Šodien ir mana 29. dzimšanas diena. Es visas brīvdienas pavadīju jauki dabiņā, bet pārāk ilgs prieks nekad nestrādā. Tā visa dzīve ir staigāšana pa purvu, tu skaties, pēti, kur kaut kas sausāks un drošāks, bet tad pēkšņi viens solis vai lēciens ir kritiens akacī. Tu kulies tajā aukstajā tukšumā nenosakāmi ilgu laika sprīdi un nezini vai tiksi ārā, vai pašam pietiks spēks, vai kāds cits pados roku. Neko no tā visa nevar paredzēt. --- Es raudu un suns laiza manas asaras, tas liek man justies vēl sliktāk un raudāt vēl vairāk un tad es meklēju cik sāļas ir asaras vai tās nekaitēs suncītim. Juris Simanovičs - Pilsoņi dusmojas |
| Sunday, May 31st, 2020 | |
| 10:06 pm | Visu dzīvi jādzīvo, lai derētu rāmim. Rāmim par izglītību, darbu, ķermeni, sasniegumiem dzīvē. Bet ko darīt tad, ka saproti, ka esi pārāk izplūdis un nederi nevienam rāmim. Ka miesa pārāk liela, ka sasniegumi īsti nekādi, gadi mazāk arī nepaliek. Visa dzīve jādzīvo, lai iederētos un derētu kaut kam un nepaliktu pilnīgi viens šajā plašajā pasaulē. Bet pie tā jau arī pierod. --- In circles - I am waiting for you last summer |
| Saturday, May 16th, 2020 | |
| 7:57 pm | Arī man ir gaišāki sapņi par nākotni, tādi, kuros es vēl esmu. Es izeju uz terases, izdzeru savu pārsaldināto, balto kafiju, pēdas ir netīras un slapjas, jo pirms tam pastaigājos līdz tuvējai upītei. Nokritušu un arī mazliet iepuvušu ābolu smarža, kas sajaucas ar tikko pļauto zāli. Ievelku to mazliet dziļāk un vairāk nekā pieklātos. Ieslēdzu mūziku savā lielajā skaņu iekārtā, lai es nejustu neko citu, kas notiek pasaulē. Tā ir tik skaļa un jaudīga, ka mani sirdspuksti sitas vienotā taktī ar to. Es nejūtu sāpes un riebumu pret savu ķermeni, es negriežu sevi un nejūtu asās skalpeļa sāpes. Tikai tad es saprotu, ka arī mūzika var sāpēt, bet patīkami. Man neriebjas mana miesa un vienkārši viss ir labi. Rex The Dog - Vortex |
| Saturday, May 9th, 2020 | |
| 12:42 am | Tu esi psihopāta mazbērns! Jūs esiet trakā bērni, no jums nekad nekas labs nesanāks. Jums ir slimi un briesmīgi gēni! Bet, jā, mēs esam - es un mani brāļi. Trakums vai saplēsts prāts, nezinu, tā taču ir visiem. --- Aizcērtas durvis, kārtējā sasistā trauku kaudze, man jābūt stiprai un jāstāsta brālim, ka viss būs labi, bet vai tiešām kādreiz būs labi? Es pati gribu nomirt un neticu, ka dzīve kādreiz var būt jauka un laba, es tāpat nekad nebūšu pareiza. Es aizveru acis. Pamostos. Dvēsele mazliet kliedz vai arī tā jau sen ir nomirusi. Strops - Korpusi (Feat. Barodarho) |
| Monday, April 27th, 2020 | |
| 8:27 pm | Es dzīvoju galējībās - vai nu ir dziļa ieplaka vai virsotne un trakākais, ka tas mainās tik strauji. Bet tāpēc man ir tabletes, lai mazliet regulētu manu saplīsušo galvu. Es pati zinu, ka es esmu virsotnē un pēc mirkļa esmu gatava paņemt skalpeli un pārgriezt vēnas, lai redzētu kā mana dzīvība lēnām aiztek. Ceļojums pa sāpju upi. Tāpat kā saule minas ar mākoņiem, tāpat manī minas manas sajūtas. Es vienā brīdī esmu tik priecīga, ka varētu mīļot un priecāties ar visiem un tad pēkšņi man gribas paņemt visu aso, kas man mājās ir un iznīcināt sevi, bet tā, lai man sāp, tā, lai es beidzot kaut ko spēju just. Rosewater - Kombikorm |
| Sunday, April 26th, 2020 | |
| 9:27 pm | Ielas tik pilnas cilvēku. Cilvēki tik pilni ar stulbumu. Oyaarss - Naida dziesma |
| Monday, April 13th, 2020 | |
| 6:31 pm | Jaunās tabletes strādā gandrīz labi. Vismaz salīdzinājumā ar citām vienīgais manāmais blakusefekts ir uzbudinājums, bet, nu, ar to jau sadzīvot var. No rīta pieceļoties pat ir spēks, vairs nav tas fiziskais nespēks un sajūta, ka ķermenis ir salūzis svina konstruktors. Ironiski, bet tagad man ir bailes no tā, ka kamēr viss ir labi man vairs nav nekādu attaisnojumu un jāsāk dzīvot un priecāties. Bet tas viss jāsāk gandrīz no nulles vai absolūtās nulles. Bet pamati cilvēcībai un kaut kam labam ir. Tagad tikai jāsaņemas un jānovelk nost no sevis tas sarkofāgs, ko gadiem ilgi pār sevi esmu būvējusi, lai nevienu nelaistu sev klāt, lai izliktos vēsa un nejūtīga. Gan ķermeniskais, gan emocionālais. To visu vajadzētu noraut no sevis nost, apliet ar benzīnu un svinīgi sadedzināt. ---- Liesmas, viss vājprāts un sāpes rimst. Es saļimstu bezspēkā, bet ir jāceļas un jāiet tālāk. The Home Current - Civilian Leather |
| Monday, March 30th, 2020 | |
| 10:05 pm | 12 h birojā, es kā jau parasti esmu pēdējā. Steidzos mājās, bet pusceļā uz mašīnu nākas atgriezties, jo tā sasodītā paranoja vai es patiešām ieslēdzu signalizāciju. Ielas ir patīkami tukšas, vienīgi nomaldījies pīļu pāris bauda jūgendstilu, neierasti, ka aziātu un vācu tūristus aizstāj putni un tukšums. Ārā viss balts, debesis kā balts miltu mākonis. Es zinu, ka mani gaida mājās. Kas ir neierasti, bet patīkami, jo pavisam nesen es dzīvoju pilnīgā pārliecībā, ka esmu tukša, ka man nav emociju, ka nespēšu nekad nevienu mīlēt. Mēs esam kopā jau 1 gadu un 1 nedēļu. Kopš tā laika man ir kāds, kas ir man uzticīgs un mīl mani vienmēr. Sagaida mājās un luncinās aiz prieka, pat ja tikai izgāju iznest miskasti. Bet es joprojām neticu, ka kāds spēs mīlēt mani, kaut mazliet pieņemt un es nešķitīšu pretīga un riebīga. Savā galvā es joprojām esmu tumšā un vientuļā vietā, varbūt tā ir kaut kāda jocīgas konfigurācijas ala, kur visu laiku eju pa apli un man pietrūkst ticības, ka aiz līkuma, diviem vai simts patiešām būs gaisma un jauna pasaule. Tāda, kurā es sevi neienīstu katru dienu, tādu, kurā es spēju dzīvot ar sevi un paskatīties spogulī katru dienu. Tagad es to nespēju. Manās mājās nekad nav bijis vairāk par vienu spoguli tieši tāpēc, ka es bieži nespēju uz sevi skatīties. Man joprojām ir pusnomoda sapņi, ka es atnākšu mājās un tur mani kāds gaidīs. Es baidos nekad nepiedzīvot kaut ko patiesu un jauku. Kaislīgu skūpstīšanos, apskaušanos, mīlēšanos. --- Es aizveru acis un baltās sniegpārslas izšķīst pret maniem karstajiem un saraudātajiem vaigiem. Uz mirkli jūtu patīkamu vēsumu, kas rit man pāri. Varbūt es tomēr spēju just arī kaut ko gaišu. Neil Young - Heart Of Gold |
| Sunday, March 22nd, 2020 | |
| 2:43 pm | Vispār jau man patīk strādāt. Īpaši tā kā šodien. Vispār jāatzīst, ka mans darbs ir daudz produktīvāks brīvdienās un tas nekas, ka pagaidām man nebija vēl brīvdienas. Ir diez gan jauki, ka es no rīta varu piecelties, izdzert kafiju, pirms cilvēku pūļiem aizvest sevi un suni dabiņā. Mežš un ūdens, viss ko vajag manai mazliet sagurušajai dvēselei. Šādās dienās kā šodien liekas, ka varbūt nav nemaz tik slikti ar mani. Un tad es mierīgi varu sēdēt birojā, kā es gribu un cik es gribu, neviens netrokšņo, nav tie kaitinošie telefona zvani. Es vienkārši paņemu lielu kafiju un liekas ausis mūzikai. Arī to es tagad varu klausīties cik vien skaļi gribu, jo nevienam netraucēs. Tādas darbīgas brīvdienas ir jaukas un mani tad nemaz negruza darbs brīvdienās. Jo esmu paspējusi būt mežā, izmazgāt dzīvokli un produktīvi pastrādāt. Skinny Puppy- Pro-Test |
| Thursday, March 19th, 2020 | |
| 1:50 am | Es pamostos, jo dzirdu kliedzienus. Strauji piecēļos sēdus, lai saprastu, kas notiek. Bet ārā ir pilnīgs miers, tā esmu es, kas murgos kliedz. Ja dienas laikā es sev cenšos aizbāzt muti un domas, tad miega realitātē es nespēju aizbēgt no situācijām, kad atkal stāvu lielas publikas priekšā, tur ir daudz cilvēku un neviens mani neizvēlas. Jo visi puiši, kas paskatās kaut mazliet manā virzienā tā arī norūc, ka resno neņemsim. Vienalga cik Tu esi gudra, jauka vai kaut kā citādi cilvēcīgi patīkama, resnums ir tabu. Galvenais esi tieva un skaista, nekas, ka mazliet kliba galva vai pretīgs raksturs. Galvenais esi smuka. Tad nu es tur tā palieku stāvēt, jo nespēju būt smuko kategorijā. Vienalga, ka es cenšos būt labs cilvēks, jo tas nevienam nav vajadzīgs. Mani nevienam nevajag. Iestājas tumsa un es kā katru vakaru viena palieku salstam. Oyaarss - Ibumetīns sagurušai dvēselei |
| Sunday, March 15th, 2020 | |
| 11:28 pm | Es sēžu vannā, klausos Nightwish un uz brīdi jūtos tik labi. Viegli. Nekas iznīcinošs tur nav. Ķermenis atslābināts un sliktās domas prom. —— Nightwish - End of all hope |