kailseklis' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are 20 journal entries, after skipping by the 20 most recent ones recorded in kailseklis' LiveJournal:

    [ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
    Monday, March 30th, 2020
    10:05 pm
    12 h birojā, es kā jau parasti esmu pēdējā. Steidzos mājās, bet pusceļā uz mašīnu nākas atgriezties, jo tā sasodītā paranoja vai es patiešām ieslēdzu signalizāciju.

    Ielas ir patīkami tukšas, vienīgi nomaldījies pīļu pāris bauda jūgendstilu, neierasti, ka aziātu un vācu tūristus aizstāj putni un tukšums.

    Ārā viss balts, debesis kā balts miltu mākonis.

    Es zinu, ka mani gaida mājās. Kas ir neierasti, bet patīkami, jo pavisam nesen es dzīvoju pilnīgā pārliecībā, ka esmu tukša, ka man nav emociju, ka nespēšu nekad nevienu mīlēt. Mēs esam kopā jau 1 gadu un 1 nedēļu. Kopš tā laika man ir kāds, kas ir man uzticīgs un mīl mani vienmēr. Sagaida mājās un luncinās aiz prieka, pat ja tikai izgāju iznest miskasti.


    Bet es joprojām neticu, ka kāds spēs mīlēt mani, kaut mazliet pieņemt un es nešķitīšu pretīga un riebīga.

    Savā galvā es joprojām esmu tumšā un vientuļā vietā, varbūt tā ir kaut kāda jocīgas konfigurācijas ala, kur visu laiku eju pa apli un man pietrūkst ticības, ka aiz līkuma, diviem vai simts patiešām būs gaisma un jauna pasaule. Tāda, kurā es sevi neienīstu katru dienu, tādu, kurā es spēju dzīvot ar sevi un paskatīties spogulī katru dienu. Tagad es to nespēju. Manās mājās nekad nav bijis vairāk par vienu spoguli tieši tāpēc, ka es bieži nespēju uz sevi skatīties.

    Man joprojām ir pusnomoda sapņi, ka es atnākšu mājās un tur mani kāds gaidīs. Es baidos nekad nepiedzīvot kaut ko patiesu un jauku. Kaislīgu skūpstīšanos, apskaušanos, mīlēšanos.

    ---

    Es aizveru acis un baltās sniegpārslas izšķīst pret maniem karstajiem un saraudātajiem vaigiem. Uz mirkli jūtu patīkamu vēsumu, kas rit man pāri. Varbūt es tomēr spēju just arī kaut ko gaišu.


    Neil Young - Heart Of Gold
    Sunday, March 22nd, 2020
    2:43 pm
    Vispār jau man patīk strādāt. Īpaši tā kā šodien.

    Vispār jāatzīst, ka mans darbs ir daudz produktīvāks brīvdienās un tas nekas, ka pagaidām man nebija vēl brīvdienas.
    Ir diez gan jauki, ka es no rīta varu piecelties, izdzert kafiju, pirms cilvēku pūļiem aizvest sevi un suni dabiņā. Mežš un ūdens, viss ko vajag manai mazliet sagurušajai dvēselei.
    Šādās dienās kā šodien liekas, ka varbūt nav nemaz tik slikti ar mani.

    Un tad es mierīgi varu sēdēt birojā, kā es gribu un cik es gribu, neviens netrokšņo, nav tie kaitinošie telefona zvani. Es vienkārši paņemu lielu kafiju un liekas ausis mūzikai.
    Arī to es tagad varu klausīties cik vien skaļi gribu, jo nevienam netraucēs.

    Tādas darbīgas brīvdienas ir jaukas un mani tad nemaz negruza darbs brīvdienās. Jo esmu paspējusi būt mežā, izmazgāt dzīvokli un produktīvi pastrādāt.

    Skinny Puppy- Pro-Test
    Thursday, March 19th, 2020
    1:50 am
    Es pamostos, jo dzirdu kliedzienus.


    Strauji piecēļos sēdus, lai saprastu, kas notiek. Bet ārā ir pilnīgs miers, tā esmu es, kas murgos kliedz.
    Ja dienas laikā es sev cenšos aizbāzt muti un domas, tad miega realitātē es nespēju aizbēgt no situācijām, kad atkal stāvu lielas publikas priekšā, tur ir daudz cilvēku un neviens mani neizvēlas. Jo visi puiši, kas paskatās kaut mazliet manā virzienā tā arī norūc, ka resno neņemsim. Vienalga cik Tu esi gudra, jauka vai kaut kā citādi cilvēcīgi patīkama, resnums ir tabu. Galvenais esi tieva un skaista, nekas, ka mazliet kliba galva vai pretīgs raksturs. Galvenais esi smuka.

    Tad nu es tur tā palieku stāvēt, jo nespēju būt smuko kategorijā. Vienalga, ka es cenšos būt labs cilvēks, jo tas nevienam nav vajadzīgs. Mani nevienam nevajag.

    Iestājas tumsa un es kā katru vakaru viena palieku salstam.


    Oyaarss - Ibumetīns sagurušai dvēselei
    Sunday, March 15th, 2020
    11:28 pm
    Es sēžu vannā, klausos Nightwish un uz brīdi jūtos tik labi. Viegli. Nekas iznīcinošs tur nav.

    Ķermenis atslābināts un sliktās domas prom.

    ——

    Nightwish - End of all hope
    Monday, March 2nd, 2020
    9:49 pm
    Vakar es gribēju noraut no sevis ādu un visu miesu, sasist savu vienīgo spoguli, lai man nav jāredz mans atspulgs.

    Šovakar es gribētu priecāties tā patiesi un viegli. Tāpat kā mans suns, tā mazā dzīvesprieka un mūžīgās enerģijas lode pat neapzinās, cik neizdibināma mīkla man ir viņa dzīves uztvere.

    Es paceļu viņa jaku vai kaku maisus un viņš jau laimīgs luncinās man apkārt, reizēm aste sitas pret skapi tik spēcīgi, ka liekas, ka tā nabaga mēbele izšķīdīs.
    Es atslēdzu durvis un viss, prieks plūst ārā pa visām malām. Mēs aizbraucam uz pludmali. Smiltis, koki, tur ir viss, lai mazais sunītis justos laimīgs. Un viņš ir, tik patiesi un nesamāksloti, ka man paliek kauns par visiem saviem dežūrsmaidiem, gadiem atstrādātajām pieklājības frāzēm un citiem mākslīgiem smaidiem, ko es pat nepamanu, kam vienkārši ir jābūt, jo citādāk jau nav pieklājīgi.

    Viņš skrien, lec, rok un priecājas tik patiesi, ka mana sirds salūzt, ka ir tik patiess un neviltots prieks.


    Papa Roach - Forever
    Tuesday, February 25th, 2020
    9:04 pm
    Es gribētu sevi kādreiz spēt pieņemt un mīlēt. Vismaz fiziski.
    Masturbēt, līdz rokās iemetas krampji.

    ---

    Beidzot ir miers, nekas mani nesatrauc. Tas viss ir tikai sapnis. Tumsa mani maigi apskauj un noskūpsta pieri.


    Ou Est Le Swimming Pool - Dance The Way I Feel
    Saturday, February 22nd, 2020
    10:22 pm
    Kā gribētos ātrāk tikt uz kājām un tikt pie kaut kā sava. Brīvāka un plašāka.
    Tā jau dzīve betona kastītē nav nekas īpašs, tieši tā pat kā lielākajai daļai.
    Bet dzīvei manā "vecajā lietuviešu projektā" ir arī daudzi mīnusi.

    Šodien es pamodos, jo jutu garšīgu kafijas smaržu. Uz brīdi pārņēma tāda jauka sajūta un tad atcerējos, ka es taču dzīvoju viena. Ehh, plānās sienas un tās smaržas.
    Jāmeklē cits darbs un jādzīvo taupīgāk.


    V.S.K.B. - 119. Sērijas Arhitektūra
    10:15 pm
    Nejauši nopirku divus vienādus sudoku žurnālus, jo bija salipuši kopā.


    Kā tur bija par tiem citroniem, ko dzīve dod?

    Tagad laikam varu meklēt brīvu, gudru čali, kas gribētu kopā ar mani minēt mīklas. Varu piedāvāt žurnālu un kafiju. :D
    Wednesday, February 19th, 2020
    8:18 pm
    Mani pamodina viņa vēsais deguns un kautrīgais pīkstiens, ka jāiet laukā.
    Es ieskatos viņa mazajās, brūnajās actiņās. Tajās ir bezgalīga mīlestība un uzticība.
    Tā ir drošāk, tas nav tas bezgalīgais aukstums un tukšums kurā es skatījos līdz tam.

    ---

    Viņš apsēžas man blakus, viņa skatienā ir kaut kas, kas man saka, ka viņš ir tikai mans un būs ar mani vienmēr. Ka mēs kopā varam būt gaiši un uzvarēt tumsu un visas sāpes sadalīt, jo tās tomēr var sašķelt.

    Būs labi, ļoti, ļoti lēni, bet būs.


    City and Colour - Casey's Song
    Sunday, January 26th, 2020
    11:11 pm
    Mani pēdējās naktis moka viens un tas pats sapnis. Tajā mazliet mainās vieta un personāži, bet kopumā jau nekas daudz nemainās.


    ---

    Ir saulaina pēcpusdiena, fabrikas priekšsēdētājs skarbi no savas gaiļa vakts norūc par to, ka kaut kādi mēsli mētājas fabrikas telpās.
    Tur lejā ir mans zārks, to atver, bet apkārt neviena nav. Kāds no fabrikas darbiniekiem nervozi sāk skraidīt apkārt un izmeklēt notikušo situāciju.

    - "Ā, tā resnā!" īgni norūc kāds konveijera strādnieks. "Labi vien, ka tas ir viss. Iedomājies to slodzi uz mūsu acīm un sijām katru dienu ko tādu redzot."
    - "Fui!" no tumsas izlien kolēģis, kas piebalso, "Jā, bija tā pretīgā resne! Labi vien, ka raksim nost! Tās pretīgās tauku krokas, pumpainā seja un aknes rētas uz muguras, rokām, krūtīm, fui, pretīgi!"




    Židrūns - Fabrikas meitenes dziesma
    12:03 am
    Es esmu kā kaija vai kāds no tiem naftas putniem, kas iestidzis bezgalīgajā melnumā. Jā, kaut kur tālumā ir kaut kas gaišs un balts, laikam, ka viļņu putu baltums. Bet es sēžu salipusi un smoku, man nav spēka pacelties, ķermenis ir tik vājš, tas ir salipis naftā. Bet dvēsele grib pacelties un redzēt kaut ko gaišu, bet viss gaišais liekas tik nesasniedzams.

    Vienā rokā neiesākta sarkanvīna glāze, otrā - skalpelis. Gribas aizbēgt no sevis un domām. Atgulties tīklā kaut kur mežā, kur neviena nav, kur mani neatradīs mans melnums. Kura no sarkanajām miglām būs ciešāka un nomierinošāka.


    Imants Daksis - Bezsamaņa
    Saturday, January 25th, 2020
    8:20 pm
    Reizēm tik ļoti gribas kaut ko just, kaut ko vairāk par savu nenozīmību un neiederēšanos. Nav jau vairs spēka raudāt. Es jūtos sapuvusi. Nekas manī nav, tikai sāpes un šaubas.

    ---

    Ārā ir tik skaists saullēkts, gribas iespiest pedāli grīdā un ieskrieties tik ātri, lai pēc tam ietriektos apmalē un noripotu lejā no kraujas. Auksts metāls un stikli mani apvīs. Miesa pašķīdīs uz visām pusēm. Tumsa un miers.



    Strops - Korpusi
    Thursday, January 23rd, 2020
    1:54 pm
    Betons, stikli, sviedri. Strādā, pērc, mirsti.


    ----


    Ja tas ir viss, kas dzīvē ir, tad es nezinu. Gribētos, lai kādreiz kāds spēj un grib pieskarties man un samīļot.

    Bet tikmēr, tikmēr dienas paiet skaitot nevis stundas vai ēdienreizes, bet klikšķus, kas sitas galvā kā lodes, kas nekad nesasniedz mērķi, bet bezmērķīgi pazūd melnajā tukšumā.


    Rosewater - Dzelzsbetons
    Tuesday, January 21st, 2020
    10:35 pm
    Pornography exposed
    Innocence unrobed
    Masturbate your emptiness
    Fornicate your selfishness.


    ---

    Mazliet zvaigžņotā debess spīd caur varenajiem koku vainagiem. Es šūpojos rotaļu zirgā. Beidzot esmu zirgā. Pamats zūd zem kājām un uz mirkli iestājas tāds patīkams vājums, ka varbūt tomēr jāties būtu jauki.

    ---

    Ar savām saknēm karot ir grūti. Jāsaprot, kas un cik dziļi manī trūd.


    Strops - Slepenie Rotaļlaukumi
    Monday, January 20th, 2020
    1:01 am
    * fonā pilošs krāns. Liekas, ka katras piles kritiens ieurbjas smadzenēs kā bojeviku raidīta ložu kārta.

    Katra pile savā pēdējā dvašā pirms tās miesa izšķīst pret vannas emalju nočukst: “No Tevis nav jēgas!”, “Tevi neviens nekad nemīlēs!”, “Tu neko nemāki!”, “Kāpēc Tu vēl te esi?”

    ———

    Pamostos. Kaimiņi kāpņu telpā kaut ko nometuši. Pelēkās sērkociņu kastītes projektu lāsts, ka dzirdi visu. Ne tikai domas savā galvā, bet apklusināt nevar nevienu. Jūtos kā Harijs Poters, kurš domās ir savienots ar vārdā nesaucamo un redz viņa domas. Es esmu saslēgusies ar savu tumšāko personības pusi. Es arī gribu atrast savus “Whorecruxes”. Inicināt. Es nespēju sevi tik sašķeltu.


    Black Rebel Motorcycle Club - At My Door
    Sunday, January 19th, 2020
    12:21 pm
    Ir pilnīga bezvēja diena un jūra ir gluda kā spogulis un tad pēkšņi skumju vilnis, kas ir tik liels kā pāris Ķīnas mūri kopā salīmēti, gāžas pāri. Un Tu nezini vai spēsi noturēties. Tik ļoti gribas atvērt logu un ievilkt svaigu gaisu. Tik strauji, ka varbūt jāmetas lejā no padsmitā stāva. Līdz sadursmes brīdim varbūt tas izdodas.


    ---

    Reizēm es nedzīvoju tā kā to vajadzētu, es vienkārši samierinos. Samierinos, ka darbs jau sen vairs nesagādā prieku un ļauju kāpt uz galvas pilnīgi visiem. Samierinos, ka jau cik gadus nesanāk palikt mazākai un tāpēc esmu tik kompleksaina un bailīga, ka nespēju pat paskatīties uz kādu puisi, kur nu vēl runāt. Es ar visu samierinos. Esmu ap sevi uzbūvējusi ļoti biezu mūri, kas tomēr nav nemaz tik ideālas konstrukcijas. Šur tur ir kāds caurums, tā augstums nav nemainīgs, jo reizēm pagriežot galvu pavīd arī tā pasaule, kas ir aiz mūra, ka var taču arī citādāk. Nesamierinoties ar visu un darot arī kaut ko sev. Es dzīvoju zemāk.

    Radiohead - Street Spirit (Fade Out)
    Saturday, January 18th, 2020
    12:29 am
    Steidzīgā solī eju pa tumsas gaiteni. Ā, jau sen ir pāri pusnaktij. Ārā ir tumsa un auksts, bet mēs ar sunīti tur ejam. Novelku kapuci, lai ir kas plašāks par tuneļredzi. Arī dzīvei to vajadzētu atcerēties darīt biežāk. Gribas kaut ko siltu un jauku.

    Varbūt pieglausties asfaltam tik cieši, lai sāp.


    ---


    John Frusciante - Murderers
    Monday, January 13th, 2020
    10:32 pm
    Es staigāju ar suņuku un eju garām tik daudz vietām, kur es kādreiz skumu. Es domāju, ka varētu uztaisīt karti ar savām skumjākajām vietām. Tikai nezinu vēl kā simbolizēt, likt dažāda izmēra asaras?

    ---

    Šodien pēc darba kopā ar savu labāko draudzeni sēdēju pie Zunda kanāla, tur pie tā gājēju tilta, kur kādreiz pēc skolas sēdēju, vēroju tumšo ūdeni, citus un domāju vai kādreiz būs arī kaut kas gaišs manā dzīvē. Mēs uz pusēm izdzērām mazo alu, kas bija kādu laiku stāvējis mašīnas bardaciņā.

    Tā vienkārši un jauki.Iedzer alu, parunā muļķības. Nenopietni par nopietno. Gan jau mums viss būs labi.

    MARIE MÖÖR - PRETTY DAY
    Saturday, January 11th, 2020
    11:55 pm
    Liekas, ka viss, kas notiek ir tāds kalnu pārgājiens. Es it kā zinu un reizēm arī tālumā redzu marķēto taku. Reizēm pat liekas, ka mūsu ceļi uz mirkli krustojas. Tomēr tā vēl ir tālu no manis, es pārāk maldos. Jāskatās uz zemi, lai neiekristu kādā no bedrēm. Bet dzīvojot ar skatienu, kas iedurts zemē nekad nevar redzēt cik debesis un pasaule var būt arī skaistas. Un tā es taustos, mēģinu saprast, kur ir tā taka, kā nepazust kādā aizā, bet mēģināt ieraudzīt arī kaut ko skaistu.


    ---

    Apocalyptica - Not Strong Enough
    Friday, January 10th, 2020
    10:46 pm
    Es kādreiz ticēju mīlestībai, domāju, ka arī man kādreiz tā būs. Bet mans vulkāns mūžīgi ir klusējis, kaut kas jau tur slēpjas manos magmas kambaros, bet tik dziļi, ka es nezinu vai kādreiz pienāks brīdis tam izvirt.

    Bet es būtu laba, es gādātu, lai ir silti un mīļi. Lai visas dienas ir saulainas un gaišas. Lai mīļums nekad nebeidzas. Lai tumšas lampas vietā Tev vienmēr spīd saule.

    ---

    Skumju akmeņi - Pāri ilgām pelēkām dienām
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
About Sviesta Ciba