Man vienmēr kaut kā nepietiek. Laika, naudas, prieka, mīļuma, miega un tā to varētu turpināt gandrīz mūžīgi. Jo, ja par mūžīgā dzinēja esamību un iespējām vēl var diskutēt, tad cilvēka neapmierinātība ar sevi un dzīvi gan ir mūžīga.

----

Ir kārtējais vakars, kad es raudu, līdz sāku smakt savās asarās. Viss ir sakrājies tik daudz. Tā sāpju un sajūtu krūze ir tāda viltīga, jo tai ir neregulāra forma un tā paskatoties "uz aci" nekad nepateiksi cik daudz skumju tajā saiet. Skumjām nav īsti nosakāms agregātstāvoklis, bet, spriežot pēc tā, ka tās bieži tiek izdalītas ar asarām, tās varētu būt arī šķidrums. Kaut kas ar mainīgu virsmas spraiguma koeficientu, bet arī tas kaut kad beidzas un viss plūst pāri.


Visa ir par daudz. Asaras, stundas, vientulība, skumjas, manis.


Irklis - Disorder