Es reizēm zīmēju cilvēkiem kaķīšus, tādus ļoti vienkāršus, bet tas ir man raksturīgais mincis. Es nesaku, Tu man patīc, Tu man esi mīļš un svarīgs cilvēks vai, hei, rekur Tev mincis, pasmaidi! :)


---

Es tikai gribēju Tev pateikt, ka man visu laiku stāvēja tas kaķītis, ko Tu man pusdienlaikā uzzīmēji uz lapiņas un iedevi kopā ar gardumu. Es to visu laiku turēju uz galda un atvilktnē un tagad, kad domāju vai apsveikt Tevi dzimšanas dienā un aizsūtīt Tev to mincīti, ka man viņš joprojām ir, kaut gan ir pilnīgi izbalējis, jo saule un laika zobs to ir padarījuši tikai nojaušamu. Taču tas man tur tā stāvēja kā atmiņa no Tevis gandrīz 5 gadus.

Pat man nebija ko teikt, jo neslēpsim, ka izrunāties jau es māku, vairumā gadījumu, ja vien mani nepārņem mēles mežģa un stostīšanās monstrs, taču ar gadiem es to iemācos savaldīt un runāt mierīgāk un pašpārliecinātāk. Aizkustinoši, ka arī tāda atmiņa par mani ir dārga un saglabājama.

---

Gan kādu dienu paveiksies un prieka asaras Tu liesi! Taisnība vien ir, kaut kas ir tajā, ka liekas, ka visu laiku ir kaut kāda sīko neražu ķēde, bet arī tādai ķēdei jābūt vājajam posmam un kas tad dzīvē ir tās mazās pusbēdiņas.


Lana Del Rey - Burning Desire