Domas, pārdomas, miega un laika trūkums. Stress, nemazgāti mati, dienas bez ēšanas, nolaists izskats un vienkārši besis.

Īpašuma lietas pagaidām mazliet iesaldētas. Apokaliptiskā ziema, saprašana, ka komunikāciju pievilkšana varbūt nav tik ļoti ātri un lēti. Kaimiņi solās būt labi cilvēki, tikai ierobežojumi un nav iespēja īsti iepazīties, lai izrunātu dažādas kopīgās un komunālās vīzijas.

Darbs ir, bet viss sarežģīti. Tik daudz sarkanu lampiņu projektos un katrs e-pasts ar to, ka šis ir prioritāri, degoši un raušanās uz visām pusēm. Bet tā mazliet ir, ka gribas būt par ielāpu visam un visiem. Gan jau būs labi, nākotne vēl mazliet neskaidra. Pirmā zoom darba pārrunu pieredze. Negaidīti, bet patīkami būstojoša, pat, ja tam nav turpinājuma.

Laika it kā nekam nav, bet ir arī mazliet laika saprast vai tas, ko daru man kaut mazliet patiešām interesē. Vai gribas kaut ko tajā darīt vairāk un tālāk. Kādā virzienā doties tālāk un kam pievērsties. Tik daudz nezināmā, bet it kā jau viss iet uz priekšu. Manā gadījumā gan divi soļi uz priekšu, viens - atpakaļ.

Joprojām ir emociju tukšums un trūkums. Ir pārmetumi par lietām, kuras manā vecumā jau vajadzēja sasniegt. Par to, ka vajadzētu just, ļauties, atbrīvoties. Vienkārši būt. Vienkārši.

Tesa - IV