Beigas kaut kam, daudz domas un darbu. Termiņš bija pirms divām nedēļām, pirmos uzdevumus saņēmu pirms pusotras.
Laikam tūlīt sākas pārdomu laiks par gadu, vairāk ņemties, apņemties vai neņemties. Vairāk domāt un mazāk muļķības domāt. Vairāk tikties, bet varbūt vairāk netikties. Laikam jau vajag vairāk mieru un domāt par jauko, kas ir tagad un te.

Man ir 29 un pirmo reizi mūžā mājās ir egle, īsta, liela, pat vajadzēja galotni aplauzt, lai dabūtu vertikāli. Te gan paldies labiem un lieliskiem cilvēkiem kā Z, kas palīdzēja saorganizēties. Tas bija arī mans vienīgais izbraukums dabiņā ilgā laikā, jo pirms tam tik ilgi, bez brīvdienām.
Negaidīti mierīgi pavadīju mājās daudz brīvdienas, pat uztaisīju kaut ko ēst un savācu dzīvokli.
Bet pārāk ātri no miera esmu atpakaļ stresa un nepabeigto darbu kalnos. Bet, hei, katram savas virsotnes un varbūt tas ir tas ar ko man tagad ir jātiek galā, jo varu.
Viss jau esot paša rokās, khe, khe, par šo mani arī sieviete mulsina. Par sevis mīlēšanu un tā.

Mājokļa jautājumi šobrīd pēkšņi kļuvusi tik aktuāli kā nekad iepriekš, pavisam citā līmenī, bet jātur par sevi īkšķi un arī mazie suņa īkšķīši, lai izdodas!

HIM - Right here in my arms