[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
kailseklis' LiveJournal:
| Sunday, October 13th, 2024 | |
| 11:16 pm | Kā sauc, tā atsaucas pilnīgs tukšums. Tā mūžīgā vientulības un nevajadzības cilpa sažņaudzas kā labi ieziepēts striķis. Es negaidīju, ka nonākšu tik tālu, ka no manis ir jāizvairās un nevarēšu satikt sev svarīgos cilvēkus. Vientulība ir tik smaga un dzīvību iznīcinoša. Mani biedē ziema, jo nezinu kā to visu izturēt. —- Es atkal redzēju ziemeļblāzmu. Tik daudz krāsu kā pēdējā pusotra gada laikā, nebiju redzējusi nekad. Un es ceru, ka viņš atkopsies pēc operācijas. Lana Del Rey - Gods and Monsters |
| Thursday, September 19th, 2024 | |
| 10:57 pm | Granīta sirds Galvā pilnīga migla no asarām, kas rit pār manu seju jau neskaitāmas stundas. Kaut kas manī dun. Liekas, ka asinis sabiezējušas tik ļoti, ka sirds lēnām stājas. Vai es paspēšu kaut reizi dzīvē mīlēt un sajust kā ir nebūt vienam? Es esmu saindēta un tukša. Es situ savu ķermeni pret sienu, bet tas tikai dobi atskan no mana tukšuma. Tā nolādētā balss, ka manī nekas nav un cilvēkiem no manis kauns mani indē ik dienas. Tu esi sūds. Es sapņoju, ka mani apskauj. Atveru acis, bet esmu sapinusies telefona vadā un kaklā iespiedušies mazi zilumi. Nightwish - Sleeping Sun |
| Monday, September 16th, 2024 | |
| 11:47 pm | Tā var nogurt tikai no (dzīve / darbs / sevis). Visas atbildes pareizas. Es stāvu kaila pļavas vidū un skatos pilnmēnesī. Manai miesai pieglaužas vēsā migla un es jūtu to uz savas ādas. Jo ilgāk es skatos mēnesī, jo vairāk mans ķermenis atdziest un vēsās kājas atgādina kā es ziemā stāvu laukā ar basām kājām un gaidu, kad aukstums aprīs mani. |
| Wednesday, September 4th, 2024 | |
| 11:08 pm | Tik, tik, tik - bezmiega stundas un naktis krājas. Un bezgalīgas domas sitas pa galvu. Asaru plūdi mijas ar apātiju. Roka stiepjas pēc žiletes, jo šķiet, ka vienīgais siltums, ko šeit varu sagaidīt ir siltā asiņu straume, kas plūst pār mani. Acis paliek ar vien tumšākas, elpa seklāka, galvu pārņem viegls reibums. Viss. - - - Ir 5 no rīta, ārā jau tumši rīti. Brienu pa nenopļautās zāles rasu uz darbu. Rosewater - Cerību jūra |
| Friday, August 16th, 2024 | |
| 12:09 am | Neceri Bet Tu tikai neceri. Ar Tevi noteikti nē! Tas ir kā atkal atgriezties bērnības bezcerībā un tumsā, kad stāvu ar plikām kājām mājas dārzā. Ir ziema. Prāts ir tik tumšs un auksts. Es stāvu uz sasalušās zemes un zinu, ka vēl tikai mazliet tā jāpaciešas pastāvēt un es pati būšu tur pat zem zemes. Man ir kādi 7 gadi. Es aizveru acis un gaidu. Es atveru acis - man jau pāri 30. Ar Tevi noteikti nē izduras cauri ķermenim kā veca un sarūsējusi dakša, ko kāds iedur manā ķermenī un griež. Vārdi manī atbalsojas un tukšums jaucas ar asām sāpēm. Jūti, maita, kā tas sāp. Sepse pārņem prātu un miesu - iestājas tumsa un mūžīgais miers. Lifehouse - Everything |
| Thursday, February 23rd, 2023 | |
| 8:12 pm | 2022. gada naktī uz 24. februāri es nevarēju īsti pagulēt, mocījos ar sliktām domām un sajūtām ik pa brīdim atvēru internetu un gaidīju kaut kādas ziņas, laikam jau priekšnojautu. Ap 5 piecēlos atkal, iegāju TW un redzēju kaut ko no Putnina uzrunas un ziņas, ka karš ir sācies. Vairs nevarēju aizmigt, uzrakstīju ziņas tuvākajiem cilvēkiem un asaras nebeidzami ritēja pār vaigu un mijās ar bailēm un dusmām. Ģērbos, braucu uz darbu un tā gandrīz stunda mašīnā bija pilna ar ziņām, ļoti iespiedās atmiņā Zandas Lukašēvičas - Kalniņas balss un komentāri par aktuālo situāciju. Tā es raudāju vismaz 2 dienas. Tās visas pārmaiņas dzīvē, kas mani tik ļoti satrauca pirms tam pazuda. Un cīņa ar sevi nemitīgi nelasīt ziņas, bet lasīt gana daudz, lai sekotu līdzi. Un ne jau tāpēc, ka būtu slikts cilvēks vai mani tas neinteresētu, bet lai saglabātu maksimāli skaidru prātu un nesajuktu. --- Tajā brīdī tik ļoti spēcīgi pārņēma doma, ka negribas mirt, ka gribas vēl paspēt dzīvot, paspēt iemīlēties un vienkārši būt. Nekad iepriekš neesmu jutusi tādu naidu un dusmas pret krieviem un putinistiem kā pēdējā gada laikā. Neticu stāstam par labajiem krieviem, tikai par tiem, kas bēg prom pēc ļaunās un izvirtušās eiropas labumiem. Es ļoti ceru, ka tas beigsies, bet ticu un zinu, ka Ukraina uzvarēs. Коли настане день, Закінчиться війна! Okean Elzy - Обійми |
| Friday, January 27th, 2023 | |
| 8:51 pm | Manā mājā vienmēr būs gaisma. Sirdī naiva cerība par mīlestību un pieņemšanu, kas top, pamazām, bet top. Vispār jau interesanti atzūmot sevi no malas un saprast, ka viss ir par perspektīvām. Gribētos vairāk cilvēkus, taču es nekad neesmu jutusies arī tik mīlēta un atbalstīta kā šobrīd savā dzīvē. Un nekas nav tālu, arī 300 km pa apvedceļu nav tālu vai grūti. Reizēm ļoti nav spēka un tiešām ir grūti, arī fiziski, bet principā jau tas ir kā ragavas, kas jāuzvelk virsotnē – ir grūti, nevar novērtēt cik tālu vēl virsotne, bet padoties nedrīkst, jo tiekot kalnā, pēc tam tās liegi slīdēs lejā un varēšu tajās laiski atlaisties, skatīties uz visu padarīto un aizmirst par smagajām kājām un galvu, kas bija pirms virsotnes sasniegšanas. Ir piektdienas vakars un es esmu viens, bet nejūtos viens. Sēžu mājās un dziedu karaoke – vienkārši izkliedzu vārdus un paliek vieglāk. Nezinu kāpēc tāds muzikālais vārdu bokss izdauza tās mazās pasaules sāpītes un paliek tik viegli un labi. Dziediet, kad jums ir labi, bet visvairāk, kad savas nolādētās dusmas no sevis gribas izdziedāt. --- Baltas sniegpārslas lēni sitas un izkūst pret saraudātajiem asaru vaigiem – gaisā paceļas dvaša, kas izšķīst vājajā mēness gaismā un ir tāds patīkams vieglums, ka var raudāt arī viegli, neienīstot sevi. Es ceru, ka tas nolādētais karš beigsies, ka krievi dabūs pa muguru un Putins beigsies un Ukrainā vienmēr būs saule, miers un mājās vienmēr būs gaisma. Oasis – Stop Crying Your Heart Out |
| Thursday, August 11th, 2022 | |
| 9:20 pm | Vasara bija tikai vienu dienu. No bērnības man iesēdusies šī frāze, jo tāpat kā uzraksts uz vectēva kapakmeņa: "Tu mana vasara aizgāji tālu, atstāji smaržīgu atāla vālu". Es nekad neesmu zinājusi kāpēc tieši tāds uzraksts un arī bildi esmu redzējusi tikai vienu, kas bija uz kapakmeņa. Augusts vienmēr atgādina, ka viss, vasara jau tūlīt beigusies un dabas pārbagātību ziedos un diedošajos kukāiņos nomaina jau tepat aiz loga gandrīz sasmaržojamā abolu smaržā. Pastaigas pa ābeļdārzu rīta agrumā, ar rasā izmirkušajām pēdām, ko pēdējā augusta saulīte vēl sasildīs un būs labi. Bet tas nav par skumjām, jo rudens man patīk un kaut kādā ziņā varbūt pat vislabāk no visiem 4 gadalaikiem, kurš mums ir. Visos gan ir kaut kas labs. Rudens tuvums iedur ar realitātes zobenu, ka ilgi vairs nevar pie sevis domāt: "Vēl ir laiks, vēl ir laiks, vēl ir laiks!" Ir, bet saņemties, izrakt to 50 metru tranšeju, iemācīties lietot motorzāģi un uztaisīt sienas ar jumtu. Jocīgi gan apzināties, ka gadu atpakaļ vēl nekā no šī nebija. Es vēl šēit nebiju bijusi iekšā. Jocīgi apzināties, ka tik daudz ir noticis un mainījies. Kopumā jau uz labu, tikai cilvēcīgi es slīdu bezdibenī un arvien biežāk skatos tukšumā. Negribot es esmu paspējusi izdarīt tik daudz ļauna, sāpināt, bet tādas lietas nevar izdzēst, kaut ļoti gribētos, lai varu. Jūtos kā izdedzis ugunskurs, kam kaut kur vēl ir jaušana dzīvība, ja uzpūš spēcīgāka brāzma. Citādāk jau ir labi. Es būšu vēl un es priecāšos. Tagad arī rakšu, zāģēšu, naglošu. Oranžās Brīvdienas - Spridzini tiltus |
| Tuesday, August 9th, 2022 | |
| 11:15 pm | Šodien gandrīz nositos. Auksti sviedri, gumijas smaka un bembja lampas acīs. Es tik daudz par to esmu domājusi, bet ne saduroties ar kustīgu objektu. - - - Visa diena pārsitienos ar kafiju un enterģijas dzērieniem. Hinder - Better Than Me |
| Sunday, July 10th, 2022 | |
| 10:09 pm | Es gribu jūras ekspedīcijas - bākas, molus un pārgājienus. skatīties tālumā uz kuģiem un ieelpot jūras gaisu, lai smiltis sitas man sejā un pēc tam vēl pāris nedēļas lasīt smilšu graudiņus ārā no saviem matiem. --- Bērnībā bāka spīdēja manā logā, tā mirguļoja ik pēc pāris sekundēm un laikam jau bija mans gaismas un cerību stariņš, ka tikšu prom un būs labāk. Un es tiku prom un ir labāk un būs tikai vēl labāk. Man vienmēr ir paticis, ka bākas ir tik dažādas, katrai ir savs stāsts un materiāls no kā tās ir veidotas - kāda ir peldošs ugunskuģis, kāda nomesta krastā un vairs nefunkcionē, kāda ir veidota no tuvumā nogrimuša kuģa borta plāksnēm. Praktiskais latvietis jau vienmēr kaut ko izdomās. Bākas saistās ar romantiku, ko nevar noliegt, es noteikti esmu romantiķe, bet man vairāk tas saistās ar inženierzinātnēm, attīstību un ceļojumiem. Florence + The Machine - Never Let Me Go |
| Monday, June 27th, 2022 | |
| 9:50 pm | Es reizēm zīmēju cilvēkiem kaķīšus, tādus ļoti vienkāršus, bet tas ir man raksturīgais mincis. Es nesaku, Tu man patīc, Tu man esi mīļš un svarīgs cilvēks vai, hei, rekur Tev mincis, pasmaidi! :) --- Es tikai gribēju Tev pateikt, ka man visu laiku stāvēja tas kaķītis, ko Tu man pusdienlaikā uzzīmēji uz lapiņas un iedevi kopā ar gardumu. Es to visu laiku turēju uz galda un atvilktnē un tagad, kad domāju vai apsveikt Tevi dzimšanas dienā un aizsūtīt Tev to mincīti, ka man viņš joprojām ir, kaut gan ir pilnīgi izbalējis, jo saule un laika zobs to ir padarījuši tikai nojaušamu. Taču tas man tur tā stāvēja kā atmiņa no Tevis gandrīz 5 gadus. Pat man nebija ko teikt, jo neslēpsim, ka izrunāties jau es māku, vairumā gadījumu, ja vien mani nepārņem mēles mežģa un stostīšanās monstrs, taču ar gadiem es to iemācos savaldīt un runāt mierīgāk un pašpārliecinātāk. Aizkustinoši, ka arī tāda atmiņa par mani ir dārga un saglabājama. --- Gan kādu dienu paveiksies un prieka asaras Tu liesi! Taisnība vien ir, kaut kas ir tajā, ka liekas, ka visu laiku ir kaut kāda sīko neražu ķēde, bet arī tādai ķēdei jābūt vājajam posmam un kas tad dzīvē ir tās mazās pusbēdiņas. Lana Del Rey - Burning Desire |
| Thursday, June 16th, 2022 | |
| 3:10 am | Kādreiz miega problēmas bija ļoti smagas, bet tagad, kopš jūtos labāk, arī miegs ir labāks. Vai otrādāk, kaut gan vienādības zīmei jau nav noteikts darbības virziens. — Pamodos no aritmijas un uz brīdi panika, par to, kas notiek, kā apstādināt to visu. un tā baiļu sajūta no sliktās fiziskās pašsajūtas ir tik milzīga, ka bail aizmigt. Aizmigt.. Nolādētās bailes, bailes nā.., nē, nolādētās bailes. Vēl jau negribas beigties, jo gribas dzīvot. Elpo mierīgi. Varbūt šodien vairs nesanāks aizmigt, jo jāsameklē, kur ar šo iet. — Avslappnande musik for djup somn och avspanning. |
| Saturday, April 30th, 2022 | |
| 10:45 pm | Laukos ir mierīgi un vakaros un agros rītos ir ļoti skaisti. Man ir netiešie mājas dzīvnieki, kurus jau es pieņemu par saviem – lapsas, stārķi un stirnas. Darbu ir bezgalīgi daudz, bet arī mana apņemšanās vienai to visu darīt un turpināt ir bezgalīga un liela. It kā jau viss ir labi un būs labāk, bet bieži iesāpas sirds , es sastingstu, gribas piekļauties zemei un saplūst ar to, vai varbūt būt zemāk par to. Es esmu stipra un varētu gāzt kalnus, bet reizēm mana sirds ir kā nevaldāms zirgs, ko gribas izraut no sevis aizmest, lai nejustu neko. Tā bezgalīgā ilgošanās pēc mīlestības, pieņemšanas un nespēja pieņemt atstumšanu ir neizturama. Sajūta, ka es esmu piesieta uz dreifējoša ledus gabala un nesaprotu kādā virzienā mani nes – uz ziemeļiem, kur nāve ir neizbēgama nosalstot no aukstās emociju pasaules vai tuvāk saulei, kur ledus izkusīs un es izglābšos. Bailes, bailes, sasodītās bailes, bet nē, ne jau nāves. Man nav vēlmes sevi šobrīd pašiznīcināt, bet man ir bail dzīvot un ļauties. Es vienmēr esmu baidījusies, ka neatradīšu mīlestību. Es vienmēr esmu dzīvojusi ar domu, ka man ir jābūt labai, jaukai, gudrai, skaistai, jo tikai tad tas varētu notikt. Bet nenotiek un bailes no neizdošanās un ļaušanās paliek arvien neizturamākas. Būs, būs. Viss būs, ja arī es būšu. Bet es zinu, ka mēs kādreiz satiksimies - es un mana mīlestība pret sevi. Evanescence – My Immortal |
| Tuesday, March 8th, 2022 | |
| 9:38 pm | Pie nātres skāries - neraudi, ka skāries. Ir visām nātrēm savs savāds maijs. Ja sāpes pāries un - pavisam pāries, tad aizies arī viss pārējais. --- Jauns darbs, jau nedēļu esmu izgulējusies, strādāju normālo darba laiku, nevaru saprast kā var būt, ka vairāk nekas nav jādara, ka var elpot un necelties ar paniku. Tracy Chapman - Fast Car |
| Thursday, November 11th, 2021 | |
| 11:29 pm | Pirms gada es šajā vietā pat ne reizi nebiju bijusi, tikai cauri braukusi gar lielāko tuvējo šoseju. Nu jau es te esmu pavadījusi mēnesi ar sunīti. Ir mazliet gaišāk, reizēm arī siltāk, par ziemu gan ļoti bail, bet jāturas. Svētku laiks tuvojas, kādreiz man bija ļoti bail no visām garajām brīvdienām, jo nekas vairāk neiedzeļ par vientulību kā tas, ka svētkus ir jāsagaida vientulībā un klusumā. Tā jau būs arī tagad, tikai būs vieglāk, pagājušajā gadā pat diez gan labi turējos. Z man šodien jautāja kā es svinēšu svētkus. Savā mājā, pustumsā, pie sildītāja un LED sveces. Ar sunīti un cerību par kaut ko gaišāku nākotnē :) Ja drīkst iedomāties vēlēšanos, tad kādreiz gribētu iespēju pasēdēt siltā vannā ar putām un smaržīgu svecīti. Heilung - Norupo |
| Sunday, October 17th, 2021 | |
| 5:43 pm | Gandrīz pirmā nedēļa manā un suņa jaunajā mājā. Mācos būt mierīga un samazināt savas ekspektācijas, jo sākotnējais plāns ievākties vasaras sākumā, tikt pie komunikācijām un ziemu pārlaist siltumā un gaismā ir izvērties pilnīgi citādāks. Pārvācos oktobrī, pagaidām bez elektrības, ūdens un citām ērtībām. Bet lai svētīta cilvēces attīstība, esmu tikusi pie 3 LED gaismiņām, kas darbojas uz baterijām un ienes gaišumu manā un suņa mājiņā. :) Vakar ar Z pabeidzām siltināt jumtu un tad jau varēšu arī ziemā pievilkt pagarinātāju un elektrisko sildītāju. Jā, tas ir pavisam citādāk nekā es to biju iztēlojusies, man ir bail un zinu, ka būs grūti un arī ziema būs izaicinoša. Bet es ticu, ka tikšu galā, ziema beigsies, būs arī gaisam un ūdens un paliks daudz vieglāk :) Galvenais jau ir līdzcilvēku atbalsts, morāli, lai saņemtos un būtu spēks celties un doties tālāk. Man ir ļoti paveicies ar labiem cilvēkiem manā dzīvē, kas pasaka, ka būs labi, ziedo atvaļinājuma dienas siltināšanas darbiem un vienkārši ir ar mani. Suns gan pieradis pie pilsētas, laukos lapsas un slapjumā salst ķepas :) Ir jau baisi un auksti iet gulēt tumsā un aukstumā, bet es ticu, ka paliks vieglāk un siltāk. Galvenais jau tas, ka dienas beigās ir miers par to visu, ko daru. Cigarettes After Sex - Sweet |
| Monday, July 12th, 2021 | |
| 11:29 pm | Tā visa dzīve paiet ofisa peles un klaviatūras klaboņā. Dienu no dienas jau atšķirt grūti, jo gandrīz visas mēneša dienas paiet tur. Reizēm tiešām nav motivācijas doties prom. Tāpat ierodos un aizeju tik vēlu, kad viss cits jau ir ciet. Tās dažas dienas, kad aizgāju ātrāk liek justies tik sasodīti vainīgai. It kā jau gribas izrauties un kaut ko citu, bet kredīti un bezgalīgo vajadzību kalns neļauj atslābt. Galvenais turēties. Vēlams pie veselā saprāta nevis tām visām citām lietām pie kā mēdzu ķerties izmisuma vai panikas brīžos. Bet strādāt jau ir labi. Gribētos tikai kādreiz, lai kāds samīļo vai uzliek rociņu uz pleca, ka es neesmu slikta un izturēšu. Ka kādreiz būs vieglāk un kaut kas arī man. Šobrīd es stāvu nezināma bezdibeņa malā ar mazu kārti rokās. Man jāizdomā vai lēkt, vai izmantot kā tiltu, vai mēģināt atrast vēl kādu, lai stabilāk. Taču tāpat nezinu vai tikšu pāri un neiekritīšu. Bailes ir nezimērojas, tāpat kā pacietības trūkums padomāt. Oasis - Stop Crying Your Heart Out |
| Sunday, June 27th, 2021 | |
| 1:56 pm | Gandrīz jau mēnesis būs nodzīvots ar trīsdesmit. Vēl tikai mazliet un tikšu pie sienām. Nav vēl jumta, stabilitātes pamatos un pašai ar sevi, bet kaut kā jau viss lēnām plūst uz priekšu. Vispār jau ir ļoti bail no tā visa, no tā, ka nebūs nekā un kā tikšu ar to galā un vēl tik daudz ko vajag, lai varētu pārlaist ziemu. Bet jādara, vilkt kā tagad visu paralēli es īsti nevaru, tas ir par daudz. Vispār ir tā jocīgi un ļodzīgi. Emocijas ir diapazonā starp izmisumu un gaišu cerību. Notraucu no sejas sāļās skumju pēdas un izliekos, ka man ir labi. Reizēm es tam arī noticu un viss liekas skaisti. Šomēness saņēmos un daudz dienas pavadīju dabā, kustējos, vedu suni priecāties dabā. Man ir bail, par to kā viss notiks tālāk. Bet, nu, es neesmu tik maza, lai nemēģinātu to vezumu arī vilkt. The Cinematic Orchestra - Arrival of The Birds & Transformation |
| Monday, May 24th, 2021 | |
| 8:55 pm | Galva reizēm ir tāds sviests, ka atcerējos, ka esmu arī šeit. Man ļoti nopietni ir jāpiestrādā pie sevis, jo man pēdējā laikā ir tik ļoti daudz stresa par darbu un naudas problēmām, ka es uzsprāgšu vai sarunāšu negaidīti daudz muļķības. Bet tas viss uz labu, pamati ir ielieti, tajās divās dienās laikam jutos tik mīlēta kā īsti nekad, ka draugi ir gatavi pavadīt visas brīvdienas, lai palīdzētu man. Zinot, ka es neko par to nevarēšu samaksāt, tikai pacienāt ar alu un vakariņām. Arī gaisma ir gandrīz tapusi. Pamazām kaut kas notiek. Man ir bail par to, kas mani sagaida tālāk un kā es tikšu ar to visu galā un spēšu apmaksāt to visu. Bet bailes laikam ir iracionālas un jēgas no tām nav nekādas. Ir bail, bet jāsavācas un jātiek ar to visu galā, lai līdz ziemai jau ir dzīvojami. Gan jau ir vieglāk, ja vairāk dara un nedomā par problēmām. Varbūt vajadzēja tomēr apprecēties pirms izlēmu sākt kaut ko būvēt, bet nekas, tā jau tikai pirmā māja! Varbūt pirms nākošās ;) Nightwish - Ever Dream |
| Thursday, April 8th, 2021 | |
| 10:56 pm | Vienmēr uz visu atbildu, ka nekas jau nenotiek, nekas jauns,viss kā vienmēr. Bet, kas tad ir tas vienmēr, kas ir nekas un kam ir jānotiek, lai tas būtu gana, lai es par to kādam labprāt stāstītu un lepotos. Bet negaidīti dārgās Ziemassvētku eglītes stāsts turpinās. Elektrība, līgums par mājiņu. Līgumi, līgumi, kredīts, nauda te un nauda tur. Būtu vieglāk, ja es nebūtu tāds stresa kamols un mačētu domāt praktiskāk un racionālāk. Bet tas nekas, vismaz ir, kas atbalsta un iesper pa dibenu, ja pārāk ilgi neko nedaru un atslābstu. Nu, varbūt izdodas 30 sagaidīt ne tikai ar otro vakcīnu, bet arī ar kaut ko savu. Patiešām savu, kur pakrist un droši gulēt paŗis dienas. Nu, pārējais, jā, viss pa vecam. Cīnos ar galvas dēmoniem, bezjēdzības sajūtu un to, ka nav ko samīļot. Man gan vajadzētu būt praktiskākai, mazmāja mums ar suni būs kā reiz, un ar dzīvnieku būs pietiekami droši. Vienīgi grūti tomēr iztēloties kā būs, mazliet bail. Pierasts pie komforta, dzīves lielpilsētā. Bet sākumā nebūs nekā, ne ūdens, ne elektrības. Tikai sienas un suns. Baisi. Baisi, bet tomēr labāk nekā mūžīgi te, tas mazais Rīgas īres dzīvoklis mani nospiež, ne tik ļoti tā šaurība, bet doma, ka nekas man nepieder un laiks tikai neapturami iet uz priekšu. Kāda jēga no mazas mājas? Sava. Šodien jauki dzirdēju: "Mazu nav jēga, bet lielu nevar." Varbūt ne gluži tā, jēga jau tomēr ir, bet lielu tiešām nevar. Nekas. Mums abiem būs labi. Jess Glynne - I'll Be There |