Kailismi. Cilvēks un vainas apziņa
Džefrijs bija īpatnējs cilvēks. Viņam dīvainā kārtā ļoti patika just kaut kādus sirdsapziņas pārmetumus.
It kā negatīvas emocijas - vainas apziņa, bet kaut kā pusis bija pavilcies uz šo sajūtu, reāli guva baudu no vainas apziņas.

Savukārt, viņam nepatika priecāties. Vienmēr, kad viņš priecājās viņš jutās dīvaini. Viņš jutās tāds kā nedaudz vainīgs par to. Bet, kā zināms, vainas apziņa viņam sagādāja prieku. Tādējādi beigās viņu vainas apziņa saēda pavisam, bet viņš nesūdzējās, viņš tikai priecājās kaut arī prieka sajūta viņam nepatika.

Prieka sajūta viņam nepatika, bet tā bija cēlonis vainas apziņai, tāpēc kādu dienu viņš samierinājās ar prieku. Līdz ko viņš samierinājās, tā vainas sajūta pazuda un līdz ar to pazuda prieks. Bet tas nevilkās ilgi. Viņš no sākuma centās mākslīgi just vainas apziņu un pēc tam sajutās vainīgs par to, ka samāksloti juties vainīgs. Tāds, lūk, īpatnējs cilvēks bija Džefrijs.