kad biju students, man vismaz bija mani ideāli.
Tagad man ir tikai mans cinisms.
Mana dzīve ir kā sapnis, diemžēl, kāda cita cilvēka sapnis.
Varbūt tāds varētu būt bijis mans sapnis pirms gadiem pieciem.
Nesaprotu, kāpēc vajag sarežģīt vienkāršas lietas.
Kāpēc cilvēki nevar vienkārši nopisties?