iztiksim bez klišejām, vai kā?
Redzot uz ielas Sviesta cibas lietotāju, kuram tu vismaz zini niku un seju ir jāsveicina vai nav?

Šodien nepasveicināju anduxAndux, jo nebija pārliecības, ka mani pasveicinās pretī. Tas mani allaž traumē. Nezinu kāpēc. Tādēļ dažkārt labāk nesveicināties, ja nav garantijas, ka nebūs vilšanās. Tā tas ir arī citās sfērās. Piem. Labāk citreiz nevilkt krānu laukā, ja nav drošības, ka krimināllietas nebūs.

Man nav pat elementāras drosmes. Mana pašcieņa ir pavisam nenoturīga. Es nespēju iet smaidot kādam klāt un teikt labdien! pretī saņemot nīgru klusēšanu un spļāvienu sejā. Es nevaru to pārdzīvot. Mana pašcieņa zūd un es eju raudāt spilvenā.