.. nu nespēju es būt maita, vismaz šobrīd ne. Esmu bijusi mazliet duma un pastulba, tāpēc pļauka man labi noderētu, lai viss prāts, kas ir ielaists riktīgā pakaļā atgrieztos atpakaļ bez jebkādiem traumējumiem. Tagad kādam mani ir jāatgriež dzīvē un tā riktīgi, savādāk, ja ielīdīšu sevī, arī tad būs riktīgā pakaļā. Un tās visas fakinās idejas, drīzāk iedomas- nemēģini man atgādināt, es palikšu paīstam dusmīga. Un pasaki man zini ko? Kā man būt pašai, tad, kad tas ir visvairāk vajadzīgs??? Pārsvarā gan tāda arī esmu, bet nu gadās..

Tātad lūdzu palīdzēt!!!