Neesmu izmisumā. Nu neesmu. Varbūt tikai mazliet par daudz gribu. Bet nav jau aizliegts- vai ne?

Gulies lēni atpakaļ, sajūtot, ka tavu muguru skauj stipra un uzticama roka. Tā tevi lēnu gulda mīkstajos pēļos tevi aptverot tā, it kā tiešām tu būtu trausla būne. Un vēsa elpa pārskrien tavas krūtis un kakla bedrīti, tai turpinoties tālāk pa kaklu līdz auss ļipiņai. Neviena lūpu pieskāriena. Pilnīgi neviena, bet tu visā grimsti kā nereālā sapnī.