kaifinjsh ([info]kaifinjsh) rakstīja,
@ 2024-05-07 22:59:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kad izklaide ir saistošāk:
skatīties Dāvida dārza stādīšanas darbus
nevis eirovīzijas pirmo atlasi


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2024-05-07 23:14 (saite)
kad skatīties eirovīziju vairs neskaitās izklaide, bet obligātā programmācija

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kaifinjsh
2024-05-07 23:37 (saite)
bet mūzikmīlim patīk pārskriet pāri pat šāda veida notikumam.
šoreiz varbūt vēlāk, varbūt kaut kad.. vēlāk..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2024-05-07 23:41 (saite)
Ja vien es zinātu kā ir būt mūzikmīlim. Eh, varbūt kaut kad... citā plaknē...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kaifinjsh
2024-05-08 06:57 (saite)
līdzīgi kā būt grāmattārpam, kinomīlim, u.tml., kad uz skatuves kas aktuāls, gribas iemest aci.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2024-05-08 10:41 (saite)
Hmm, jā tiešām. Milzīgs robs atklājās izpratnē. Zini kā, kurš nevainīgs, tas met pirmo aci... bet tagad dārzmīļa darbi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kaifinjsh
2024-05-08 19:46 (saite)
dārzmīlība atklājas, kad nāk apjausma-
bez pirkstiem zemē nav dzīves

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2024-05-10 12:39 (saite)
Man no zemesvēžiem bail. Viņi tādi kā pirksti, tikai zemē. Bet ko dzirdēju par Eirovīziju... nevar būt, ka būs jāsāk just līdzi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kaifinjsh
2024-05-31 23:04 (saite)
viss paiet
arī zemes vēži ar gadiem sarūk, tikai reizēm, izdzirdot pieķer, bet vairs neredzi

kad līs pāri malām, tad pirksti skries tieši iekšā, pārcilās sliekas un prāts citas lietas




(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?