iekš upes
ļoti jauka sajūta.
tas ir tā, it kā būtu atpūties un bijis prom veselu nedēļu, kaut gan tā bija viena pilnasinīga diena Gaujā. tā no rīta līdz vakaram. un tur ir tā mistika, ka viss kas ir uz ūdens, tas esi tu, līdzbraucēji un daba. nekā cita. nav laika, nav darbu, nav steigas, nav ikdienas.

bija arī meža zvēru atstātās skaņas un pēdas krūmos. arī bebri. un odi. daudz, daudz klintis, seklas vietas upē un salas. lai gan seklums un salas tagad man uzdzen šermuļus, tomēr sava piešprice bija.
un diezgan dīvaini, ka bez liela noguruma, bet ar mazākiem un lielākiem apdegumiem, mūs atrada Inciema nekurienē un atveda mājās.