nea, tā tomēr nevar..
nevar nepateikt, ka jūtos tā diezgan dīvaini.. un tas viss tikai dēļ vakardienas parunāšanās ar parastu bikšaini, kurš tomēr ir biku (biku) neparasts [māsas friends..], kurš man atklāja šādas tādas lietas par cilvēkiem - viņš gulēs mierīgi, bet es nemaz nespēšu aizmigt un grozīšos, un gorīšos, un domāšu par viņa visu teikto.. vabūt nevajadzēja viņā klausīties? nea, no neklausīšanās ar' nekāda labuma nebūtu.. galu galā viņš man uz paplātes pasniedza dažus rīkošanās ieteikumus.. mož vajadzēs to pielietot, lai neieietos viss čupā?!?

kā tad tur ir - viss ir viena liela nejaušība vai arī, ja pats neko nedarīsi - nekas arī nebūs?!?