kristiana [entries|archive|friends|userinfo]
kristiana

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Kad bērnībā izsapņotie un nu jau sen aizmirstie sapņi īstenoties sāk [Aug. 26th, 2017|11:44 am]
Apbrīnojami, kā šogad viss kārtojas un iegriežas. Kas to būtu domājis, ka jau pavisam drīz (nejaušu apstākļu sakritības dēļ) piedalīšos vietējā dzejas vakarā, lasot arī pāris savus dzejoļus?

Kur vēl vedīs šis gads? 2017 ir negaidītiem pavērsieniem pilns.
LinkLeave a comment

Ceļabūves strādnieciņi uz Latvijas ceļiem [Jul. 27th, 2017|09:33 am]
Kā bija tajā dziesmā?
- Viņi dejoja pēdējo vasaru!
Link6 comments|Leave a comment

Viņu sauca Fēniksa putns [Jul. 26th, 2017|12:19 pm]
Lai pieceltos, ir jānomirst.
Link2 comments|Leave a comment

[Jul. 25th, 2017|09:18 pm]
Šogad es tiem paeju garām ar vienaldzīgu skatienu. Lai arī tie tik saldi un medaini smaržo, nav ne mazākās nožēlas, ka neievācu ne saujas. Liepziedi.

Savukārt tie daudzie ozoliņi dārzā...tie saviļņo un mudina saasināt uztveri, uz ko gan vedina tas.
Link3 comments|Leave a comment

[Jul. 24th, 2017|06:32 am]
Jaunkundze Liene no nometnes atgriezās ļoti iemīlējusies un asarās mirkstošām acīm. Savādi bija noraudzīties uz šo būtni, kas, bēdu un ilgu sagrauta, pirmo vakaru un nākamo dienu mājās pavadīja pidžamas un TV režīmā.
Link8 comments|Leave a comment

Ak jel, kā man viņa patīk [Jul. 22nd, 2017|10:05 am]
Sandra: Lai veiksmīgi dzīvotu un tikpat veiksmīgi vadītu biznesu, jāzina "fiškas".
LinkLeave a comment

Ir [Jul. 21st, 2017|02:13 pm]
Viss, es esmu izlēmusi - es atsākšu rakstīt. Sākumā pasvītrošu/iekrāsošu tekstus un rakstīšu piezīmes uz dzeltenām līmlapiņām, kā to biju darījusi jau pamatskolā un vēlāk vidusskolā (tāpat kā to vienmēr darīja arī Ziedonis). Un tad rakstīšu. Atgūšu vārdu krājumu, bagātināšu valodu. Vēl nezinu, par ko rakstīšu. Vienkārši sākšu. Un sev.

No prieka un sajūsmas gribas lēkāt un spiegt kā mazai meitenei.
Link1 comment|Leave a comment

Lielībniece [Jun. 21st, 2017|08:29 am]
Nezinu kā jūs, bet es saulgriežus šonakt sagaidīju mežā. Un vēl rasā nopeldējos. :)
Link2 comments|Leave a comment

[Apr. 4th, 2017|09:32 am]
Esi sveiks, mans pirmais kritiens ar moci!

(Viss kārtībā. Piedzīvojums beidzās ar mazu izbīli, saskrāpētu rokusargu un pabojātu bagāžas somas stūrīti)
Link5 comments|Leave a comment

[Mar. 30th, 2017|07:52 pm]
Feini tā pēc vairākiem gadiem stāties auditorijas priekšā un 5-6 stundu garumā parunāties.:)
Īpaši, ja piedāvājums iepriekšējā dienā pieņemts.

Tas nozīmē, ka nu jau patiešām ir sakāmais sakrājies.
No sirds izbaudīju šo dienu.:)
LinkLeave a comment

[Mar. 25th, 2017|08:25 pm]
Ragana. Tā, kas Saules dievu RA gana.
Link2 comments|Leave a comment

[Mar. 1st, 2017|07:02 pm]
Pirmais marts dvēselei atnesis atkusni un liegu vasaras lietutiņu.

Un visas mazās lietiņas šodien notikušas viegli un kā pa diedziņu. Veldzējošs miers un vieglums.

Tai labajai sajūtai un iekšējam starojumam vienmēr jānāk no sevis, tad viss pakārtoti atplaukst un sakārtojas. To nekad nevajag aizmirst, ka tieši tā viss notiek.
LinkLeave a comment

2017. gada sākuma bilance [Feb. 26th, 2017|12:40 pm]
2017. gada janvāris un februāris ir vieni no skumjākajiem manas dzīves mēnešiem pēdējo piecu gadu laikā. Daudz skumju un neskaidrību.

Šonakt kaimiņu ferma nodegusi. Ar visiem zvēriņiem. Ļoti, ļoti bēdīgi un traģiski tas :((((...
Link1 comment|Leave a comment

[Jan. 28th, 2017|09:02 am]
Tik jauki pēc nedēļas atgriezties mājās un apjaust, ka mazākais ķipars sagribējis runāt pieaugušo mēlē un atkārtot vārdiņus.
LinkLeave a comment

Madara [Jan. 11th, 2017|09:24 am]
Gads un 10 mēneši! Jā, tieši tik liela jau viņa.

Madarai ļoti patīk iet bērnudārzā. Bieži samīļo gan audzinātāju, gan auklīti (tāda pati kā māsa). Atvērta un sabiedriska.
Pat no dakteres palīdzes nebaidās, ceļ rokas augšā un prasās rokās, noliek galviņu un pleca un svētlaimīgi ņurd.

Labi jūtas publiskos pasākumos, ar lielu entuziasmu aplaudē māksliniekiem.
Interesantākā viņas aktivitāte ir sasveicināties ar ikvienu (paceļ roku un saka garu "taaauuuuuuuu!!!"), kurš ienāk mājā. Pat ar to, kurš tik uz divām minūtēm bija izgājis.

Vēl arvien no rītiem viņa ir pirmā, kas gatava jau skriet un diet, braukt uz bērnudārzu. Patīk pavadīt laiku laukā, īpaši baltās kupenās.:)

Turpina daudz ēst, un to var redzēt - izaugusi par mazu bumbulīti (normas robežās).
Pasākusi biežāk slimot, bieži cīnāmies ar aizliktu degunu, grūti pierast pie bērnudārza telpu sausā gaisa. Bet tas sīkums, jo, kamēr mamma ir bezdarbniece, varam rāmi pārciest šo adaptēšanās laiku.

Ļoti šiverīga, nevar atstāt bez uzraudzības ne mirkli. Ik pa laikam pārbauda robežas, ko drīkst un ko ne.

Ļoti pieķērusies māsai, sagaida viņu mājās ar lielu sajūsmu. Arī spēļu viņām arvien vairāk.

Ar runāšanu vēl arvien nesteidzas. Jaunākais ir - "bris" (kaķis Bricis) un "kaiti" (skaisti). To pēdējo saka, pētot savus kāju pirkstiņus, kurpītes vai ainavu pa logu.

Dienas miedziņš sarucis līdz stundai pusotrai. Vakarā dodas gulēt labprātīgi, ar lielu patiku. Jautri čalo un spēlējas. Vienmēr novelk sev pidžamu (tas ir kaut kāds triks pēc bērnudārza gaitu uzsākšanas) un pēc tam smuki apsedzas ar sedziņu. Parasti nakti pamostas vienu reizi, pēc diviem, trijiem vai četriem. Retu reizi noguļ ciešā miegā līdz rītam.

Jā, un decembrī pirmo reizi uz nedēļu palika bez mammas aprūpes. Kas ta mums - ome vienmēr pa rokai un vide pat nav bērnam jāmaina.
Link6 comments|Leave a comment

Nepaklausīgie, kārtības ignorētāji un pirts gariņš [Jan. 8th, 2017|10:50 am]
Re, kā iet tiem, kas neievēro pirtnieces aicinājumu un pirts likumu, un domā, ka paši labāk visu zina.

Palika ar pārsistu aci un kritienu uz astes kaula.

Pats kosmoss dara, he he.

Arvien vairāk sadzīvē pārliecinos, ka neesam vieni. Un jo vairāk viņi aicināti manā dzīvē, jo biežāk dabūnu atsitienu. Liek mācīties ātri.
LinkLeave a comment

Melānijas hronika [Nov. 21st, 2016|10:16 am]
Tad, kad Katrīna apglabāja savu bērniņu, man asaras lija kā pupas.

Vakar šķita, ka visa zāle bija aizturējusi elpu, lai tikai noturētos un neieslīgtu asarās.

Kādu laiku noteikti vairs negribu skatīties filmas, kur atspoguļoti bērniņu traģiskie likteņi.

Visu cieņu un liels paldies V.Kairišam, kā arī ikkatram, kurš līdzdarbojies filmas tapšanā.
Link5 comments|Leave a comment

[Nov. 21st, 2016|10:06 am]
Zināt, ko es redzēju šajos Latvijas svētkos? Ka cilvēki ir laimīgi. Laimīgāki. It kā jau būtu pavisam tuvu tam, ka sevi atraduši.

Nevajag lasīt ziņas, skatīties TV vai ieklausīties ekspertu pārgudros spriedumos, kā jādzīvo.

Realitāte ir tepat un tagad, cilvēkos. Tajās daudzajās ģimenēs, kas kā šūniņas brīvdienās satikās un dalījās savā labvēlībā vēlmei būt kopā, radīt ko tādu, kas sniedz prieku.
Link1 comment|Leave a comment

Veļi [Nov. 11th, 2016|02:39 pm]
Kā katru gadu, arī šogad Mārteņu vakarā pie mums viesoties un cienāties aicināju veļu garus.
No rīta acīm pavērās tāda aina, ka bija jājautā - Kas tad te noticis!

Zupa pie pirts lieveņa izēsta, skaidrs, kurš palīdzējis. :)

Bet kas tas par iepirkuma maisiņu, izmētātām alus pudelēm un tukšām čipšu pakām?
Vai veļi Mārteņos mēdz nākt ciemos ar savu mielastiņu?
Link4 comments|Leave a comment

[Nov. 11th, 2016|09:29 am]
Ja es atgrieztos darba dzīvē, šī būtu mana pirmā darba diena.
Un tā būtu sākusies ar vemšanu un caureju jaunākajam mazulēniņam.
Link2 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]