| Ir |
[Jul. 21st, 2017|02:13 pm] |
Viss, es esmu izlēmusi - es atsākšu rakstīt. Sākumā pasvītrošu/iekrāsošu tekstus un rakstīšu piezīmes uz dzeltenām līmlapiņām, kā to biju darījusi jau pamatskolā un vēlāk vidusskolā (tāpat kā to vienmēr darīja arī Ziedonis). Un tad rakstīšu. Atgūšu vārdu krājumu, bagātināšu valodu. Vēl nezinu, par ko rakstīšu. Vienkārši sākšu. Un sev.
No prieka un sajūsmas gribas lēkāt un spiegt kā mazai meitenei. |
|
|
| Lielībniece |
[Jun. 21st, 2017|08:29 am] |
|
Nezinu kā jūs, bet es saulgriežus šonakt sagaidīju mežā. Un vēl rasā nopeldējos. :) |
|
|
| |
[Apr. 4th, 2017|09:32 am] |
|
Esi sveiks, mans pirmais kritiens ar moci!
(Viss kārtībā. Piedzīvojums beidzās ar mazu izbīli, saskrāpētu rokusargu un pabojātu bagāžas somas stūrīti) |
|
|
| |
[Mar. 30th, 2017|07:52 pm] |
Feini tā pēc vairākiem gadiem stāties auditorijas priekšā un 5-6 stundu garumā parunāties.:)
Īpaši, ja piedāvājums iepriekšējā dienā pieņemts.
Tas nozīmē, ka nu jau patiešām ir sakāmais sakrājies.
No sirds izbaudīju šo dienu.:) |
|
|
| |
[Mar. 25th, 2017|08:25 pm] |
|
Ragana. Tā, kas Saules dievu RA gana. |
|
|
| |
[Mar. 1st, 2017|07:02 pm] |
Pirmais marts dvēselei atnesis atkusni un liegu vasaras lietutiņu.
Un visas mazās lietiņas šodien notikušas viegli un kā pa diedziņu. Veldzējošs miers un vieglums.
Tai labajai sajūtai un iekšējam starojumam vienmēr jānāk no sevis, tad viss pakārtoti atplaukst un sakārtojas. To nekad nevajag aizmirst, ka tieši tā viss notiek. |
|
|
| 2017. gada sākuma bilance |
[Feb. 26th, 2017|12:40 pm] |
2017. gada janvāris un februāris ir vieni no skumjākajiem manas dzīves mēnešiem pēdējo piecu gadu laikā. Daudz skumju un neskaidrību.
Šonakt kaimiņu ferma nodegusi. Ar visiem zvēriņiem. Ļoti, ļoti bēdīgi un traģiski tas :((((... |
|
|
| |
[Jan. 28th, 2017|09:02 am] |
|
Tik jauki pēc nedēļas atgriezties mājās un apjaust, ka mazākais ķipars sagribējis runāt pieaugušo mēlē un atkārtot vārdiņus. |
|
|
| Madara |
[Jan. 11th, 2017|09:24 am] |
Gads un 10 mēneši! Jā, tieši tik liela jau viņa.
Madarai ļoti patīk iet bērnudārzā. Bieži samīļo gan audzinātāju, gan auklīti (tāda pati kā māsa). Atvērta un sabiedriska.
Pat no dakteres palīdzes nebaidās, ceļ rokas augšā un prasās rokās, noliek galviņu un pleca un svētlaimīgi ņurd.
Labi jūtas publiskos pasākumos, ar lielu entuziasmu aplaudē māksliniekiem.
Interesantākā viņas aktivitāte ir sasveicināties ar ikvienu (paceļ roku un saka garu "taaauuuuuuuu!!!"), kurš ienāk mājā. Pat ar to, kurš tik uz divām minūtēm bija izgājis.
Vēl arvien no rītiem viņa ir pirmā, kas gatava jau skriet un diet, braukt uz bērnudārzu. Patīk pavadīt laiku laukā, īpaši baltās kupenās.:)
Turpina daudz ēst, un to var redzēt - izaugusi par mazu bumbulīti (normas robežās).
Pasākusi biežāk slimot, bieži cīnāmies ar aizliktu degunu, grūti pierast pie bērnudārza telpu sausā gaisa. Bet tas sīkums, jo, kamēr mamma ir bezdarbniece, varam rāmi pārciest šo adaptēšanās laiku.
Ļoti šiverīga, nevar atstāt bez uzraudzības ne mirkli. Ik pa laikam pārbauda robežas, ko drīkst un ko ne.
Ļoti pieķērusies māsai, sagaida viņu mājās ar lielu sajūsmu. Arī spēļu viņām arvien vairāk.
Ar runāšanu vēl arvien nesteidzas. Jaunākais ir - "bris" (kaķis Bricis) un "kaiti" (skaisti). To pēdējo saka, pētot savus kāju pirkstiņus, kurpītes vai ainavu pa logu.
Dienas miedziņš sarucis līdz stundai pusotrai. Vakarā dodas gulēt labprātīgi, ar lielu patiku. Jautri čalo un spēlējas. Vienmēr novelk sev pidžamu (tas ir kaut kāds triks pēc bērnudārza gaitu uzsākšanas) un pēc tam smuki apsedzas ar sedziņu. Parasti nakti pamostas vienu reizi, pēc diviem, trijiem vai četriem. Retu reizi noguļ ciešā miegā līdz rītam.
Jā, un decembrī pirmo reizi uz nedēļu palika bez mammas aprūpes. Kas ta mums - ome vienmēr pa rokai un vide pat nav bērnam jāmaina. |
|
|
| Nepaklausīgie, kārtības ignorētāji un pirts gariņš |
[Jan. 8th, 2017|10:50 am] |
Re, kā iet tiem, kas neievēro pirtnieces aicinājumu un pirts likumu, un domā, ka paši labāk visu zina.
Palika ar pārsistu aci un kritienu uz astes kaula.
Pats kosmoss dara, he he.
Arvien vairāk sadzīvē pārliecinos, ka neesam vieni. Un jo vairāk viņi aicināti manā dzīvē, jo biežāk dabūnu atsitienu. Liek mācīties ātri. |
|
|
| Melānijas hronika |
[Nov. 21st, 2016|10:16 am] |
Tad, kad Katrīna apglabāja savu bērniņu, man asaras lija kā pupas.
Vakar šķita, ka visa zāle bija aizturējusi elpu, lai tikai noturētos un neieslīgtu asarās.
Kādu laiku noteikti vairs negribu skatīties filmas, kur atspoguļoti bērniņu traģiskie likteņi.
Visu cieņu un liels paldies V.Kairišam, kā arī ikkatram, kurš līdzdarbojies filmas tapšanā. |
|
|
| |
[Nov. 21st, 2016|10:06 am] |
Zināt, ko es redzēju šajos Latvijas svētkos? Ka cilvēki ir laimīgi. Laimīgāki. It kā jau būtu pavisam tuvu tam, ka sevi atraduši.
Nevajag lasīt ziņas, skatīties TV vai ieklausīties ekspertu pārgudros spriedumos, kā jādzīvo.
Realitāte ir tepat un tagad, cilvēkos. Tajās daudzajās ģimenēs, kas kā šūniņas brīvdienās satikās un dalījās savā labvēlībā vēlmei būt kopā, radīt ko tādu, kas sniedz prieku. |
|
|
| Veļi |
[Nov. 11th, 2016|02:39 pm] |
Kā katru gadu, arī šogad Mārteņu vakarā pie mums viesoties un cienāties aicināju veļu garus.
No rīta acīm pavērās tāda aina, ka bija jājautā - Kas tad te noticis!
Zupa pie pirts lieveņa izēsta, skaidrs, kurš palīdzējis. :)
Bet kas tas par iepirkuma maisiņu, izmētātām alus pudelēm un tukšām čipšu pakām?
Vai veļi Mārteņos mēdz nākt ciemos ar savu mielastiņu? |
|
|
| |
[Nov. 11th, 2016|09:29 am] |
Ja es atgrieztos darba dzīvē, šī būtu mana pirmā darba diena.
Un tā būtu sākusies ar vemšanu un caureju jaunākajam mazulēniņam. |
|
|
| Sudraba enerģija |
[Nov. 9th, 2016|09:34 am] |
Dienās, kad pasaule grimst trīsās un baismās nākotnes prognozēs, esmu iemācījusies būt nesatricināma un iedegt gaismiņu - istabas sildu ar svecīšu liesmu, domās virpinu gaišas sadzīves ainiņas, Baltijas jūras krastā satiekos un runājos ar visu Dzimtu (dzīviem un mirušiem). Klausos līganās un melodiskās stīgu skaņās un sūtu dzīvei lielu paldies par visu labo.
Turklāt šodien klusi jo klusi priecājos par pāris ceļojumiem un kripatiņu saules, kas drīzumā līksmos mūsu sirdis.
Tieši tā sāksies arī mans ceļojums pie cilvēku dvēseļu nospiedumiem. Ceru uz drīzu satikšanos ar daudzajiem viņiem, kuri, tik raibi un skaisti, manā spogulī spoguļojušies. |
|
|
| |
[Nov. 8th, 2016|09:33 pm] |
Nudien nevēlos, lai šis skaistums beidzas - katru rītu priecējam acis un pēcpusdienās dauzāmies pa sniega kupenām.
Un tas spirgtais gaiss...Visu laiku gribas uzturēties ārpus telpām. |
|
|
| |
[Oct. 18th, 2016|12:03 pm] |
Vēl pat gads nav pagājis, kopš vērtas pirts durvis, jau nevaru iztēloties savu dzīvi bez tās.
Tā nav tikai vieta, kur nomazgāt nost nedēļas laikā uzkrāto un atslēgties no pasaules.
Tajā tiek mazgāta veļa, pārlieti vīni, gatavoti ziemas krājumi un darinātas skaistumkopšanas lietas.
Šogad esam tikuši pie gardiem ābolu čipsiem, kvalitatīvi kaltētām tējām un asajiem pipariem.
Pirmo reizi ziemas krājumus papildinājušas kalmju saknes, kastaņi un biškrēsliņi (skaistumkopšanai).
Nākamgad pirtī izmēģināsim arī ogu žāvēšanu.
Tāpat prieku un labsajūtu gūst arvien vairāk cilvēku ārpus mūsu loka.
Lai top! |
|
|
| Smaidiņu pulkstenis |
[Oct. 14th, 2016|04:43 pm] |
Otrdienas rīts, plkst.6.14:
Labrīt! Porsung projektā negaidīti uzsākta demobilizācija, tiekamies šodien lidostā plkst 10.15.
:)))))
Trešdienas pēcpusdiena, plkst.13.00.
Izskatās, rīt jālido uz Stāvangeru.
:(((
Tā pati pēcpusdiena, plkst.16.00:
Projekts atcelts, palieku mājās līdz 24.oktobrim vai pat 1.novembrim.
:))))))))
Piektdiena, plkst. 16.00:
Labdien! Porsung projektā vācam komandu. Vai varēsiet? Lidmašīna rīt. Trīs dienas darbojamies dienvidos, pēc tam jālido uz Hammerfestu.
:((((
Tā pati piektdiena, plkst.16.49:
Rīt izlidošana plkst.8.20, pēc tam atgriežos LV.
:)))) |
|
|
| Iekšējais starojums |
[Oct. 9th, 2016|05:40 pm] |
Šķiet, tieši šajā rudenī tā izteikti sajutu savu "svaru" dzīvē.
Jūtos nesatricināma, pat mirkļos, kad kalnus nemitīgi nomaina lejas. Kā jau ikvienam tas šajā dzīvē.
Iekšā viss gavilē un vibrē. Jūtos kā tāds Ķoniņciema Peniķis, kas jautrs, iekšējās sajutās krāšņs, ar dzīves mīlestību piepildīts, smīdina savus bērnus.
Šodien kādas pamestas mājvietas teritorijā lasīju kastaņu ežus. Kastaņi (mūsu vietējās izcelsmes indiāņu zāle) tur bija tik daudz, ka no prieka spiedzu un situ plaukstiņas. Jo būs krelles, vējjaku kabatu iemītnieki un lipīgi pirts skrubīši.
Šonedēļ vietējā bibliotēkā sprieda un taujāja: Varbūt nodrukāt Tavas paaudzes dzejas grāmatu?
Vai es rakstu? Rakstīju sen. Tagad ļoti reti kāds skricelējums top... Rindiņās visbiežāk, uzjautrinot otru, smejos par sevi. Kā piemēram šajās, kas vakar tapušas:
Jūtos tā kā bērns,
Jo vajag tikai vienu.
Prāts klejo tālumā,
Gluži līmējos gar sienu.
La la la la laaaaa
Kad tik ļoti gribas Tevi,
Kā tādu siltu pienu.
Es cieši samīļoju sevi,
Un sūtu Tev rimtu dziesmu vienu. |
|
|
| Atzīmei |
[Oct. 5th, 2016|05:12 pm] |
Liene pie veikala.
- Vaijjj, kādi forši dvīnīši!!! Tētis laikam dikti nopūlējās..
Braucot mājās no skolas.
- Mammu, Tu zināji, ka tur, kur pieskaras varavīksne, valda mīlestība? |
|
|