| Melānijas hronika |
Nov. 21st, 2016|10:16 am |
Tad, kad Katrīna apglabāja savu bērniņu, man asaras lija kā pupas.
Vakar šķita, ka visa zāle bija aizturējusi elpu, lai tikai noturētos un neieslīgtu asarās.
Kādu laiku noteikti vairs negribu skatīties filmas, kur atspoguļoti bērniņu traģiskie likteņi.
Visu cieņu un liels paldies V.Kairišam, kā arī ikkatram, kurš līdzdarbojies filmas tapšanā. |
|