| Madara |
Jan. 11th, 2017|09:24 am |
Gads un 10 mēneši! Jā, tieši tik liela jau viņa.
Madarai ļoti patīk iet bērnudārzā. Bieži samīļo gan audzinātāju, gan auklīti (tāda pati kā māsa). Atvērta un sabiedriska.
Pat no dakteres palīdzes nebaidās, ceļ rokas augšā un prasās rokās, noliek galviņu un pleca un svētlaimīgi ņurd.
Labi jūtas publiskos pasākumos, ar lielu entuziasmu aplaudē māksliniekiem.
Interesantākā viņas aktivitāte ir sasveicināties ar ikvienu (paceļ roku un saka garu "taaauuuuuuuu!!!"), kurš ienāk mājā. Pat ar to, kurš tik uz divām minūtēm bija izgājis.
Vēl arvien no rītiem viņa ir pirmā, kas gatava jau skriet un diet, braukt uz bērnudārzu. Patīk pavadīt laiku laukā, īpaši baltās kupenās.:)
Turpina daudz ēst, un to var redzēt - izaugusi par mazu bumbulīti (normas robežās).
Pasākusi biežāk slimot, bieži cīnāmies ar aizliktu degunu, grūti pierast pie bērnudārza telpu sausā gaisa. Bet tas sīkums, jo, kamēr mamma ir bezdarbniece, varam rāmi pārciest šo adaptēšanās laiku.
Ļoti šiverīga, nevar atstāt bez uzraudzības ne mirkli. Ik pa laikam pārbauda robežas, ko drīkst un ko ne.
Ļoti pieķērusies māsai, sagaida viņu mājās ar lielu sajūsmu. Arī spēļu viņām arvien vairāk.
Ar runāšanu vēl arvien nesteidzas. Jaunākais ir - "bris" (kaķis Bricis) un "kaiti" (skaisti). To pēdējo saka, pētot savus kāju pirkstiņus, kurpītes vai ainavu pa logu.
Dienas miedziņš sarucis līdz stundai pusotrai. Vakarā dodas gulēt labprātīgi, ar lielu patiku. Jautri čalo un spēlējas. Vienmēr novelk sev pidžamu (tas ir kaut kāds triks pēc bērnudārza gaitu uzsākšanas) un pēc tam smuki apsedzas ar sedziņu. Parasti nakti pamostas vienu reizi, pēc diviem, trijiem vai četriem. Retu reizi noguļ ciešā miegā līdz rītam.
Jā, un decembrī pirmo reizi uz nedēļu palika bez mammas aprūpes. Kas ta mums - ome vienmēr pa rokai un vide pat nav bērnam jāmaina. |
|