| Gads un 6 mēneši |
[Oct. 4th, 2016|09:11 am] |
Mazais susuriņš vakar pāris stundas pavadīja bērnudārzā. Ko lai saka, sākums ļoti daudzsološs. Jau pēc pāris minūtēm uzsāka savu ļarināšanu, sāka pētīt apkārtni un komunicēt ar citiem ķipariem. Tik ļoti bija aizrāvusies ar jauno pasauli, ka nemaz nepamanīja, kā pazudu, un nemaz nežēlojās par manu ieilgušo prombūtni, kad atgriezos. :) Nu gluži kā māsa - priecīga iepazīt pasauli!
Auklīte slavēja viņas ēstgribu. Madara nudien ēd ļoti daudz.
Esot ļoti omulīga un komunikabla.
Kopš 12. augusta meitene dzīvo bez mammas piena. Ap to pašu laiku, divas dienas vēlāk, atteicās no knupīša, jo nepatika tajā pašas izgrauztais caurums. Kopš augusta beigām guļ vienu diendusu. Šķiet, kādas piecas reizēm centāmies uz šādu režīmu pāriet (un atkal kā māsai - līdz pusotram gadiņam gribējās tos divus dienas miedziņus).
Pusotrā gadiņā izlīda apakšējie ilknīši. Mēnesi vēlāk arī augšējie. :)
Meitene paaugusies jaunās prasmēs un rakstura iezīmēs. Ja kas nepatīk, pauž lielu neapmierinātību un spītību. Turpina līst krāsnī un izbārstīt pa grīdu pelnus, plēst tapetes un grauzt zīmuļus.
Dievina Lieni. Vienmēr ļoti gaida lielo māsu mājās, ieraugot viņu no prieka spiedz un aicina ālēties. Abas izdomājušas daudz kopīgu spēļu, kopā rotaļājas un daudz danco.
Ar runāšanu iet lēni un bez steigas, tagad saka tikai "pai, pai" (mīļojot mantas, māsu un kaķi), "ūde", "djert", "ļari, ļari, ļari" (dzert), "ede" (ēst), "tā tā" (attā), "pātis" (paldies), "taaaii" (čau).
Turpina iesaistīties mājas darbos. No rītiem pienes māsai un citiem drēbes. Tāpat kā agrāk - ja kur jādodas, vienmēr pirmā jau stāv un gaida pie ārdurvīm.
Pirms miedziņa iemācījusies mums sūtīt gaisa bučas.
Pamanījusies miedziņu gulēt tik ilgi, kamēr padaru kādu iekrājušos svarīgu darbiņu. Kā darāmais pabeigts, tā uzreiz acis vaļā!:)
Izskatās, ka aug vēl viens liels cilvēks ar savu raksturu. Vēl viens no tiem daudzajiem, kuri nākuši šo pasauli padarīt labāku. |
|
|
| Pirtīža lielajai māsai (17. septembris) |
[Sep. 26th, 2016|05:29 pm] |
Sagatavošanās un nobriešana bija ilga. Nevis tamdēļ, ka tas prasītu daudz laika, vairāk sajūtas dēļ - jā, tagad ir īstais brīdis.
Zālītes un puķītes ievācu divās pēdējās vasarās.
Jau pērn sagatavoju zaļi sarkanu dzīpariņu. Uzmeklēju to otru atlikušo piecu latu sudraba monētu, kas dzimtas mantojumā. Laikus sagatavojām kadiķa oglīti.
Vasaras pirmajā pusē saldētavā paguvu noglabāt mammas pienu. Tērpiem sagatavoju vienu dāvātu un vairākas aizlienētas celu jostas. Sašūdināju (aizlienēju labu šujmašīnu) sev un abām dāmām baltus lina kreklus. Kungs diemžēl pie jauna krekla nepaguva tikt. Un labi, ka tā, jo jaunais iepirktais audums man vairs nepatika, tas vecais tomēr šķita labāks.
Priekšpēdējā vakarā slapjā dvielī ietinu liepas slotiņas, iemīcīju rudzu mīklu, uzskricelēju īsu scenāriju un atbilstoši veicamajām darbībām sarakstīju dainas.
Pirtīžas dienas rītā sasēju svaigu laimas slotiņu, iekārtoju pirti un uzklāju galdu (mielastā ietilpa zāļu tēja un medusmaizes). Vannītē ieklāju baltu paladziņu, savukārt vannas maliņas izrotāju ar zaļiem pīlādžu zariem, pilnus ar ogu ķekariem. :)
Kamēr mazākā māsa laidās dienas snaudā, uz vīra sagatavotās dzīvās uguns karsēju (programmēju) ziedūdeni. Padsmit dažādu ziedu un zāļu tika iemaisītas Karaļavotu ūdenī (pirtnieki runā: Ko nu ar tiem trejdeviņiem!?! Liekam iekšā, cik var un tīk!). Kamēr aprunājos ar Dabas mātēm, Lienes tētis iekūra krāsni, akas krāvumā izmantojot tikai liepu un pīlādzi.
Jāteic, Liene par šo dzīves notikumu bija varen sajūsmināta. Viņu dziļi aizkustināja gan attīrīšanās ar vībotnes kvēpekli; gan smaržīgais ziedūdens; gan dainas, ko skaitīju ik pa brīdim ieskatoties špikeros (L lūdza man vairākas atkārtot); gan simboliskā saru dzīšana; gan ietērpšanās baltā kreklā un brīdis, kad tētis trim kārtām apjoza vidukli ar zelta jostu; gan gulēšana šūpulī un šūpuļdziesmu klausīšanās.
Pēc tam devāmies pie Lienes liepas rudzu mīklu zem zemes likt, tādējādi norokot meitenes nemieru.:)
Noslēgumā sekoja mielasts, kura laikā visi dalījāmies vēlējumos par Lienes garo un skaisto mūžu, kas vēl priekšā!
Tā nu sanāca, ka mazā māšele pamodās tikai tad, kad viss bija noslēdzies un atgriezāmies mājās.:) |
|
|
| |
[Sep. 21st, 2016|08:51 am] |
Vakar apglabājām mūsu Mori. To klaiņojošo, bēguļojošo razbainieku. Vietējā tenku vācele zināja teikt, ka jau no svētdienas smukais melnis čučējis Liepājas šosejas malā.
Sunim aizjoņojot tālēs zilās, bija sajūta, ko šoreiz viņa piedzīvojums brīvībā beigsies citādāk. Tors divas dienas sērīgs staigāja. Juta, ka draugs atvadās. Pat mani izaicināja spēlēm manierē, kādā līdz šim rotaļājās tikai ar savu suņa draugu.
Šorīt uzlūkojot tukšo būdu, Liene saguma un visu ceļu līdz skolai vēlējās atskaņot mūziku tikai no tēta iecienītajām platēm. |
|
|
| |
[Sep. 19th, 2016|09:26 am] |
Beidzot, beidzot pagatavoju vīriešu zapti. Turklāt gandrīz perfektu.
Tā ir zīme, ka teju pēc 12 gadu kopā būšanas varot mani beidzot arī precēt! |
|
|
| Vasaras karstās jūlija dienas |
[Sep. 15th, 2016|10:14 am] |
Kad kādu rītu ar mazāko ķiparu baudījām laisku, laimes pilnu pastaigu saulainajā dārzā, zemu virs koka galotnēm un mājas pārlidoja melna un milzonīga NATO izlūklidmašīna.
Gaužām skaudra un, par laimi, reizē tāla tā sajūta, ka vienlaikus pastāv spēki, kas mūsu mazo, mierīgo ģimenes paradīzi var pārvērst vienā mirklī. |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2016|01:25 pm] |
Kā man patīk septembra smarža. Un visa tā skolas dzīves rosīšanās.
Mēs atkal gribam ne tā, kā citi - jau no pirmās dienas Lienei dienasgrāmata jāaizpilda pašai. Tas nekas, ka burti starp līnijām lokās un klejo ķeburu ķeburiem. |
|
|
| Liene un pēdējās augusta brīvdienas |
[Aug. 28th, 2016|09:56 pm] |
Šo nedēļas nogali pavadījām tādā jautrā, nenopietnā noskaņā, jo īpaši sarunās ar Lieni. Vēlējos sev to atzīmēt.
Ceļā.
Es: Redzi, Liene, tagad visi brauc garām un domā, kāda gan es esmu blondīne, nemāku braukt un uz ceļa uzvesties (policijas pieķertas un apturētas).
Liene: Bet tu taču neesi blondīne! Paskaties, kādā krāsā ir Tavi mati!
Svētdienas rīts mājās.
Liene: Mamm, jau atkal balini savas ūsas?!
Pirms miega.
Liene: Cik labi, mamm, ka neesi viena no tām dusmīgajām mammām, ar saskrāpētu seju. Vai tā ar garo frizūru. Vai mamma, kura visu laiku nesā brilles. Tu brilles nēsā tikai brītiņu.
Kad ilgi nevar aizmigt.
Liene: Mamm, man bail aizvērt acis. Ja aizvēršu acis, kaut kas sāks notikt.
Es: Liene, vienīgais, kas var notikt, ir - tava māsa sāks purkšķināt.
(seko uzjautrinoši smiekli)
Liene: Zirnekļi sāks staigāt.
Es: Un dziedāt arī.
(seko uzjautrinoši smiekli)
Nomierinās un aizmieg. |
|
|
| Nabaga kūmiņš |
[Aug. 23rd, 2016|08:57 am] |
Vakar vakara skrējienā teju izraisīju lapsas bojāeju..tās rudastes, kas vēlajos vakaros tur, uz Jaunpils pusi, dzīvojas.
Skrienot pamanīju, ka ceļa malā klusi un nemanāmi savas darīšanas kārto smuka, ruda lapsiņa. Tuvojoties viņai pāris reizes uzrēju, lai dodas prom.
Ak jel, kā viņa pārbijās un muka! Kā raķete viņa slaidi lidoja pa grāvi uz priekšu.
Ceļa pretējā pusē tuvojās auto, un, - ko domā! - kūmiņš izleca mašīnai tieši priekšā. Gan zvērs, gan auto veica veiklu manevru un sabremzēja. Lapsas deguns teju iedūrās priekšējā auto riepā, un nākamajā mirklī viņa jau bija aiz mašīnas un mežā iekšā.
Šoferis no pārbīļa pēc tam pat ieslēdza pagriezienu, it kā apbrauktu rudo šķērsli...
Ko lai saka, nākamreiz es klusi un nemanāmi aiztipināšu zvērēnam garām. |
|
|
| |
[Aug. 22nd, 2016|10:34 am] |
Ak jel, cik ļoti zūd līdzsvars apkārtējā telpā sievietes nemiera dēļ, kas radies neparedzamā dzīves situācijā.
Un kas tā ir par līksmi, kad viss tikpat ātri un veiksmīgi atrisinās un viņa dalās savā priekā un mīlestībā ar citiem. Pilnīgi viss, pat ceļā sastapts koka stabs, apmierinājumā mirdz un atviegloti uzelpo.:)
Jāmācās un jāmācās saglabāt to vēso, skaidro prātu. Viss taču ir labi. |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2016|10:31 pm] |
Un, lūk! Tagad, kad apzinos, ka varu brīvi iemalkot vīnu, man nemaz to negribas!
Lieliski iztiku un iztieku. Vai nav varen uzjautrinoši (droši vien, arī nepopulāri)? It īpaši tāpēc, ka paši lielā sirds mīlestībā to smalko dzērienu brūvējam. |
|
|
| Rudenīgais augusts |
[Aug. 13th, 2016|09:08 am] |
Mazais meitēns šonedēļ tik nemierīgs, mainīgs un aktīvs, gluži kā perseīdu meteoru lietus. No mierīgā bēbīša vairs ne miņas. Jau biju aizmirsusi par tām ātrajām domām un kājelēm, kādas tās, visticamāk, būs līdz trīs gadu vecumam.
Reizē ar šo pārmaiņu iestājies ļoti piemērots brīdis, lai pieliktu punktu garajam atturēšanās laikam - pēc diviem gadiem (ar astīti) laiks arī kādam klusam vakaram vīna un kādas labas grāmatas sabiedrībā. |
|
|
| |
[Aug. 7th, 2016|05:01 pm] |
Soli pa solītim virtuve ieguvusi saulainas vasaras nokrāsas.
Tik lietainā vasarā, kad vienā posmā pastāv drauds izskalot svaigi kā rekonstruēto ceļu, paveiktais ir kā jauks cerības stariņš sausai un saulainai siltākā gadalaika izskaņai. |
|
|
| |
[Aug. 5th, 2016|07:49 am] |
Ļoti gaidīju laiku, kad Madarai tuvosies pusotrs gads. Viņai beidzot paaugušies mati. Un, kā reiz tas bija māsai, tie mirdz balti, balti..kā eņģelītim. :)
Vairākas lietas, kas parādījušās meitenes uzvedībā:
- izteikts saimnieciskums (īpaši no rīta) ar vēlmi kārtot mantas un likt tās savās vietās, kā arī papīrīšu vai citu "pē" izmešana papīrgrozā,
- aizvainojuma izrādīšana, ja neizdodas panākt, ko vēlas (kas tas reiz par skatu bija, kad mājās no lielpilsētas pārradās tētis un uzreiz nepaņēma Madaru rokās),
- grāmatu šķirstīšana.
Vēl arvien dievina uzturēšanos ārpus mājas, pastaigas u.c. |
|
|
| |
[Aug. 1st, 2016|05:36 pm] |
Šonedēļ virtuvē veiksim nelielu kosmētisko remontiņu, tā sakarā Lienei teicu, ka pāris dienas pamatā ēdīsim omletes.
Liene atbildēja, ka tas izklausoties pārāk nabadzīgi.
- Bet kāds lielisks piedzīvojums, Liene! |
|
|
| |
[Jul. 27th, 2016|08:51 am] |
Vai tas nav gaužām skaisti? Kāds cienījams kungs, profesors manam vīram uzticējis savu dzīves sapni un lolojumu - uzdāvinājis zīmējumu un pierakstu mapīti, kurā slēpjas paškonstruētas lidmašīnas rasējumi.
Kad kārtoju galda atvilktnes, es vienmēr uzduros šai sarkanajai mapei, un no jauna uzvirmo apbrīna par šiem apņēmīgajiem sapņotājiem, kuri dzīvi vēlas dzīvot ar pilnu jaudu un visām garšas niansēm. |
|
|
| |
[Jul. 24th, 2016|07:12 am] |
Tikai četras dienas kopā būšanas, taču es par to nebēdāju. Jo agrā rīta stundā viņu pavadīju un sveicu ar sena sapņa piepildīšanos - šodien sākas motobrauciens uz Nordkapu, augsto klinti Eiropas galējos ziemeļos, kur saule vasarā nenoriet pat pusnaktī.
Kad Tu, sieviete, iemācies kļūt par atbalstu vīrieša sapņu piepildījumā, Tu kļūsti par vis, vis, vis..la femme fatale. Un pēc tam seko Tava spožā stunda. |
|
|
| Drīz jau gads un četri |
[Jul. 19th, 2016|09:10 am] |
Madaras raksturs briest kā vasaras ābols. Arvien vairāk nākas rēķināties ar viņas nostāju un uzstājību. Arvien vairāk viņa iesaistās lielo cilvēku darbos (slauka istabu, organizē nezāļu ielikšanu spainī, pārkārto traukus uz galda), arvien vairāk viņa piedalās visās mājas norisēs.
Ēd viņa absolūti visu, Madara palikusi par mazu, rijīgu gaļasmašīnu. Viņu tik ļoti aizrauj ēdienreizes un tajās notiekošais. Pieceļoties no rīta, viņa jau drīz vien diebj uz virtuvi un ieņem vietu pie galda. Kad leju zupu šķīvī vai veikalā ejam garām plauktiem un vitrīnām, viņa izstiepj rociņas un izteiksmīgā balstiņā dzied dziesmiņu "namm, nammm, nammm!". Ēd viņa akturāti, ir atteikusies no bēbju pudelītēm un galda piederumiem, jo grib uzvesties tāpat kā lielie. Taču prātu sākt tirdīt dažnedažādas blēņu izpausmes - pienu dzer ar salmiņu un taisa burbuļus. Vakar burbulēt iesāka arī zupu. Un smejas kā kutināta.
Vāvuļo bez mitas, taču veidot vārdiņus vēl īpaši daudz negribas. Māsu tagad viņa sauc par "Lele", atgriezies vārdiņš "nem, nem". Rāda mantiņas un teic vārdiņu "eci" (redzi?). Vienu reizīti dzirdēju viņu sakām "dert" (dzert). Paspēles viņa spēlē sakot "ka kā" (ku kū). Vārds bumba ietverta zilbē "bu".
Patīk klausīties mūziku. Mācās no māsas, kā rezultātā kļuvusi par ļoti aizrautīgu dancotāju. Priecē, ka māsas rod arvien vairāk kopīgu spēļu. Un lielākā par mazuli jūtas ļoti atbildīga.
Pamazām pārejam uz vienu diendusu, taču pa dienu viņa vēl arvien labprāt nosnaužas divas reizes.
Priecājos, ka neaizmirst tēti. Kad viņš atgriežas mājās, mazā apbrīnojami ātri viņu no jauna pieņem un uzmeklē. |
|
|
| |
[Jul. 12th, 2016|01:29 pm] |
Pēdējā laika notikumi liecina, ka māja un tās apkārtne sākusi ar mani runāt. Turklāt šeit pēc ilgiem laikiem atgriezušies zalkši - tādi veselīgi un karaliski.
Es jau saku, kas tas viss pirts dēļ, jo esam pie sevis sākuši regulāri palīgos aicināt dabas spēkus.:) |
|
|
| Māja |
[Jun. 19th, 2016|10:38 am] |
Nesen Liene saskuma par to, ka viņas māsīca Marta mūsu māju nodēvēja par grabažu. Mūs, lielos, citu vērtējums īpaši nesatrauc, taču bērnam tā ir liela traģēdija.
Mierinājām Lieni, ka mājas dēļ jau tas tētis pa pasauli dzīvojas, palēnām jau ligzdiņu pucēsim un remontēsim. Un tad jau neviens vairs nedēvēs māju par grabažu.:)
Mierinājumam jaunkundze pārkārtoja dažus puķupodus uz palodzes.:D
Interesanti izsakās arī pieaugušie. Piemēram, motobraucējs un jaunais uzņēmējs, kas mums vakar ieveda stiprinājumus moča somām, iesēžoties mašīnā sievai teica - veca, bet skaista māja!
Mjā, iespējams, ka kaut kas vecs nav apvienojams ar pilnvērtīgu dzīvi. Līdz šim man tas nebija ienācis prātā.:) |
|
|
| |
[Jun. 18th, 2016|09:48 am] |
Esmu mierīga brīdī, kad jānoskatās, kā šajā vēja brāzmu māktajā rītā vīrietis sēžas uz teneres un dodas Lietuvas virzienā. Un sķiet, ka man tas sāk uzdoties (neradīt trauksmi tad, kad otram vajadzīgs sievietes atbalsts, vēlēta labvēlība ceļā).
Tieši mums, dāmām, jāsaglabā miers un nesaulaužama pārliecība, ka viss ir un būs labi, jo mūsu trauksme kā tāds upē iemests akmens rada viļņveidīgas atbalsis un vēl lielāku trauksmi pārējā telpā.
Pirms četrām naktīm sapņoju, ka ap Pirmsjāņu laiku pirtij deg jumts. Dīvaini bija tas (ko arī sapnī atzīmēju), ka pirts sapnī atradās mājas galā pie vecajām gobām un plūmēm. Varbūt tā bija tikai vēsts par to, ka vecajai gobai tajā pašā mājas galā šonakt nolūzīs galotne?Par laimi, mājas jumts palicis neskarts.
Žēl skaistās gobas, kura bija saņēmusies vairs neslimot pēc lūguma sargāt mana vectēva dvēseli.
Koncentrēju savu uzmanību uz brīdi, kad ar siltu tēju laimīgu un piekusušu vīru sagaidīšu mājās.
Turklāt līksmoju un priecājos, ka vismaz mums, meitenēm, beidzot atkal būs lieliski Jāņi.
Ir labi.:) |
|
|