| Drīz jau gads un četri |
[Jul. 19th, 2016|09:10 am] |
Madaras raksturs briest kā vasaras ābols. Arvien vairāk nākas rēķināties ar viņas nostāju un uzstājību. Arvien vairāk viņa iesaistās lielo cilvēku darbos (slauka istabu, organizē nezāļu ielikšanu spainī, pārkārto traukus uz galda), arvien vairāk viņa piedalās visās mājas norisēs.
Ēd viņa absolūti visu, Madara palikusi par mazu, rijīgu gaļasmašīnu. Viņu tik ļoti aizrauj ēdienreizes un tajās notiekošais. Pieceļoties no rīta, viņa jau drīz vien diebj uz virtuvi un ieņem vietu pie galda. Kad leju zupu šķīvī vai veikalā ejam garām plauktiem un vitrīnām, viņa izstiepj rociņas un izteiksmīgā balstiņā dzied dziesmiņu "namm, nammm, nammm!". Ēd viņa akturāti, ir atteikusies no bēbju pudelītēm un galda piederumiem, jo grib uzvesties tāpat kā lielie. Taču prātu sākt tirdīt dažnedažādas blēņu izpausmes - pienu dzer ar salmiņu un taisa burbuļus. Vakar burbulēt iesāka arī zupu. Un smejas kā kutināta.
Vāvuļo bez mitas, taču veidot vārdiņus vēl īpaši daudz negribas. Māsu tagad viņa sauc par "Lele", atgriezies vārdiņš "nem, nem". Rāda mantiņas un teic vārdiņu "eci" (redzi?). Vienu reizīti dzirdēju viņu sakām "dert" (dzert). Paspēles viņa spēlē sakot "ka kā" (ku kū). Vārds bumba ietverta zilbē "bu".
Patīk klausīties mūziku. Mācās no māsas, kā rezultātā kļuvusi par ļoti aizrautīgu dancotāju. Priecē, ka māsas rod arvien vairāk kopīgu spēļu. Un lielākā par mazuli jūtas ļoti atbildīga.
Pamazām pārejam uz vienu diendusu, taču pa dienu viņa vēl arvien labprāt nosnaužas divas reizes.
Priecājos, ka neaizmirst tēti. Kad viņš atgriežas mājās, mazā apbrīnojami ātri viņu no jauna pieņem un uzmeklē. |
|
|
