| Madarai gads un trīs |
[May. 26th, 2016|09:33 am] |
Ir bērni, kuri visur lienot un kāpjot, un esot bērni, kuri to nedara. Man pat neienāca prātā, ka ir arī otra (pēdējā) versija.
Madara kāpj un lien visur - gan lodā pa virtuves krēsliem, gan raušas viesistabas dīvānā un rotaļlaukuma šūpolēs, kāpj pa trepēm uz nojumīti, batutā un māsas augstajā gultā lien.
Kā izdzird vai redz kādu gatavojamies kur braukt vai vienkārši doties laukā, pirmā ir ierindā, pati cenšas vilkt cepuri un pasniedz drēbes citiem. Ļoti patīk laukā. Viņa ēd zāli, akmeņus un smiltis. Cenšas spēlēties ar suni, kaitinot to ar kociņu un pati mūkot (bet nu skaidrs, kurš stiprāks..). Cenšas palīdzēt dārza darbos un laistīt puķes.
Par ļoti svarīgu dienas rituālu uzskata māsas vešanu uz bērnudārzu. Labprāt uzreiz skrien iekšā grupiņā un revidē mantiņas. Tas liek domāt, ka rudenī ar bērnudārza gaitām problēmu nebūs.:)
Bučo mūs visus, pati par to smej un sprauslo.
Vārda krājums papildināts ar "a tāāāv" (Lai stāv), "eij ouka" (ejam laukā), "māta" (māsa), "jā"....
Un jā, sākusi piedalīties māsas zīmēšanas nodarbēs un švīkāt papīrus :) |
|
|
| |
[May. 22nd, 2016|04:30 pm] |
Šogad viss meklētais augu valsts arsenāls nu sāk atsaukties.
Tagad zinu, kur katru gadu plūksim un slotās siesim ceriņus, kur liepu, ozolu un kļavu slotas darināt, kur katru gadu mūs sagaidīs smaržīgi un spēcīgi kastaņziedi.
Vēl tikai mīkla ir tās smaržīgās kalmes un biškrēsliņi. Ja vienmēr uzskatīju, ka šie augi sastopami teju katrā grāvī (ar domu, ka tie ir visur), tad tagad tos tuvākā apkārtnē neatrodam ni un ni...bet nu gan jau savs laiks pienāks arī šiem brīnumdariem pirtī.:) |
|
|
| Trīs kg laimes |
[May. 18th, 2016|08:11 am] |
3 kg - tieši tik sver laime, kas piepildīja pēdējo mēnesi. Ko lai saka, mana labākā diēta ir vīra atgriešanās un būšana mājās, jau vairākkārt tas pierādījies.:)
Tikko atgriezos no lidostas. Ļoti ceru, ka varēšu lidojumu tabloīdos atkal lūkoties jau lūku laikā, neilgi pirms Jāņiem. |
|
|
| |
[May. 17th, 2016|10:41 am] |
|
Teju vienmēr, kad tuvojas kāds nozīmīgs pasākums (šajā gadījumā - izlaidums), Lieņuks saslimst. |
|
|
| |
[May. 16th, 2016|01:50 pm] |
|
Zināt, es patiešām jūtos laimīga, veidojot pirts rituālus cilvēkiem. Nu jau kāds strēķītis noskrubēto un nopērto sakrājies, un katrā no pēdējā mēneša pirts dienām jūtu sevī lielu spēku, pārliecību un entuziasmu rīkoties, tā it kā beidzot darītu ko īstu, pasaulei un cilvēcei tiešām noderīgu. |
|
|
| |
[May. 3rd, 2016|09:03 pm] |
|
Pēdējā nedēļa paiet kā tāds burvīgs, gaišs un saulains bērnības sapnis. Mēs, divi pieaugušie, draiskojamies, ākstāmies un smejamies kā tādi bezrūpīgi bērni. |
|
|
| Ievu un ceriņu pirtis dvēseliskajam līdzsvaram |
[Apr. 17th, 2016|11:24 am] |
Vakar pirtiņu piepildīja riekstainā mandeļu smarža, jo biju sasējusi ievu slotiņu. Ievu pirtiņa tiek saukta par piedošanas pirtiņu, jo tajā mēs, latvieši, atbrīvojamies no uzkrātajiem aizvainojumiem.
Neesmu vēl atradusi vietu, kur plūkt ceriņu ziedu ķekarus. Tik ļoti, ļoti kārojas izbaudīt ceriņu ziedu pirtiņu, jo, kad no sirds esam aizgaiņājuši visu to ikdienā nemanāmi uzkrāto smagumu, tad ir atbrīvota pienācīga vietiņa arī mīlestībai, kura pirtsmīļus apvij reibinošajos maija ziedos. |
|
|
| Tēvi un meitas |
[Apr. 12th, 2016|11:18 am] |
Kā tas nākas, ka man, kura vienmēr mudināta lēmumus pieņemt balstoties uz racionāliem apsvērumiem un vēsu prātu, tomēr neizdodas otru pārliecināt, ka reizēm ir vērts par kaut ko samaksāt vairāk (jo tāds tas tirgus ir, lētāk nebūs, bērnam kas jāredz dzīvē vairāk arī utjp.), savukārt meitai vien atliek austiņā iečivināt - es gribu, gribu! - un jau drīz mūs sagaida biļetes uz kāroto?
Kā vienkāršs untums tik viegli pārliecina vienmēr taupīgo tēti, nu nav man saprotams :) |
|
|
| Jānorunā nost |
[Apr. 11th, 2016|01:36 pm] |
Gatiņš bija viens fantastisks cilvēks. Viņš nebija īpaši runīgs, taču bija rosīgs, ļoti uzņēmīgs, tālredzīgs un mazliet azartisks.
Viņš bija tas, kura uzņēmībai un gribasspēkam pateicoties universitāti veiksmīgi pabeidza arī mans vīrs (daudzas dienas viņi urbās tajā trakajā mehatronikā, mašīnu elementos u.c., un es viņiem pienesu kafiju. Kamēr mans vīrs viņam skaidroja eksaktās lietas, viņš mudināja laikus iesniegt kursa darbu, beigu darba lietas novest līdz galam). Rokas viņam bija "no pareizās vietas", vietējo vidū iecienīts kā lielisks un atbildīgs vieglo auto remontētājs, lielā šķūnī bija ierīkojis savu darbnīcu, kur bija gan auto pacēlājs, gan metināšanas ierīce, gan plauktos skaisti izkārtotas neskaitāmas atslēgas utml. Ja jūs zinātu, kā viņš sapucēja no mums pārpirkto zāles pļaujamtraktoru!
Viņš bija ugunsdzēsējs, nesen uzsāka mācības ugunsdzēsēju skolā, jo sapņoja kļūt par priekšnieku.
Tāpat kā brālēniem un draugiem Džūkstē, arī viņu interesēja moto lietas. Zinājām, ka viņam ir suzuki krosa mocis (piebilde pa izskanējušajām ziņām: krosa močus, starp citu, nemaz nereģistrē satiksmei, jo tai nav paredzēti).
Zinājām arī to, ka plānoja nopirkt KTM krosa moci...
Sestdienas rītā, domājot par viņu, gluži fiziski sajutu, ka viņam spiež un dedzina krūtis, čokurā rauj vēderu. Bija grūti elpot.
Viņu pavadīja apt. 80-100 cilvēku. Arī kolēģi no ugunsdzēsības glābšanas dienesta. Gaisu piepildīja neskaitāmas pavasara putnu dziesmas, silta saules gaisma, daudzo ziedu smarža un cilvēku atvadu skatieni.
Gaužam skumji par tik lielisku cilvēku un viņa daudzajiem nepiepildītajiem sapņiem.
Atgriežoties mājās no atvadu ceremonijas, šķita, ka tas akmens no viņa krūtīm novēlies. |
|
|
| |
[Apr. 7th, 2016|12:39 pm] |
Mūsu leišu sunim drīz apritēs gadiņš. Jāsaka, tiešām burvīgs vilciņš, draugs un sabiedrotais, īpaši apmācājamās lietās.
Iemācījies bez ierunām atsaukties uz komandu atgriezties pie cilvēka, nesekot tālāk par noteikto mājas teritorijas robežu pie plūmēm (vēl slīpejama lieta attiecībā uz pārējām robežām),sēdēt, gulēt, dot ķepu, apvelties uz otru pusi, kā arī pēc lūguma atgriezt savu trauciņu voljērā.
Vēl gribu viņam iemācīt nest spainīti, nelāčot pa dārzeņu dārzu, gaidīt norādītajā vietā un meklēt cilvēkus pēc komandas. |
|
|
| |
[Apr. 4th, 2016|06:14 pm] |
Arī skaistās un saulainās dienās saņemam šādas ziņas. Pasaulē atkal par vienu jaunu, gudru, uzņēmīgu, iespējams, mazliet neapdomīgu cilvēku mazāk...
Sestdien ar ziedu rokās jādodas uz Džūksti. |
|
|
| Gads un mēnesis |
[Apr. 4th, 2016|09:34 am] |
Kad īsi pēc Madaras gada jubilejas veidoju ierakstu, mazā pamanījās nospiest datora izslēgšanas pogu. Šodien, cerams, viņa nepagūs to izdarīt vēlreiz, jo gana daudz stāstāmā par viņu iekrājies. :)
Meitene spēra pirmos solīšus īsi pirms māsas septiņu gadu jubilejas. Nedēļu pirms savas gada jubilejas jau tipināja uz nebēdu. Ik dienas jau tad istabas augiem pazuda kāda lapa, pārcilāts regulāri tika kaķa trauka saturs. Jau divus mēnešus grāmatas, zīmēšanas lapas, pieraksti un citas māsas sīkās mantiņas tiek slēptas augstākos plauktos.
Viņa ir mūsu mazais putekļsūcējs. Visu laiku jāuzmana, lai ko neatrod un nemēģina apēst. Ja ko atrod un dzird mani sevi apsaucam, mudīgi mūk prom.
Vāvuļo uz nebēdu, zilbes birst kā tādas krellītes. Patlaban no vārdu krājuma pazuduši teju visi pirmie vārdiņi, izņemot "mamma", "ap (augšā)" un "kaka". "Kaka" tagad viņai ir jebkas, ko viņa cenšas apzīmēt ar kādu vārdu.
Patīk dancot, pat pie trokšņa, ko rada kafijas automāts. Ļoti labprāt un cītīgi rotaļājas ar muzikālajām rotaļlietām. Daudz laika pavada, kastēs pārkārtojot klucīšus. Ir izveidojušās vairākas kopīgas spēles ar māsu, labprāt spēlē paslēpes un ķeršanas rotaļas. Patīk, ka tētis vai mamma met gaisā (nu kuram gan tas nepatīk!?:)).
Rod ātru kontaktu arī ar citiem mazuļiem, piemēram, tik jauki piektdien spēlējās un apmainījās mantiņām ar mazo ķenguru zemē dzimušo Frīdu (starp citu, mēs visu laiku uzskatījām, ka Madarai ir apaļas acis, bet tā nav! Apaļas acis ir Frīdai. Un tai meitenei vēl ir tik mīlīgas, plānas austiņas - caur tām gaisma cauri spīd).
Madara ir bezgala saimnieciska. Kā jau arī iepriekš rakstīju, cenšas atdarināt pieaugušos - ar birstīti slauka grīdu, kar drēbītes žāvēšanai, pārcilā drēbes māsas skapī. Jau kādu mēnesi rītos un pirms izbraukumiem pienes drēbes gan vecākiem, gan māsai, cenšas ģērbties pati (saliek visas drēbes sev uz galvas un pleciem). Komunikabla, patīk aktivitātes ārpus mājām, prot lielajiem parādīt, ka vēlas iet laukā. Priecājas par izbraukumiem. Lieldienās tik enerģiski un priecīgi tekalēja par Tērvetes parku.
Madara ir īsts sviesta rausis. Viņai ļoti garšo viests, kas rūpīgi tiek nolaizīts un noskrubināts no maizītes.
Un ūdens. Nespēju vien nopriecāties, kā viņai tas patīk. Vanna tiek sagaidīta ar tādu sajūsmu. Sestdien pirmo reizi jaunkundze mazgājās arī pirtiņā (jo kļuvis siltāks, iegādāts balts dīvāns, kur var meiteni ērti pārdrēbēt), un viņai tā patika. Izplikšķināja teju visu tējas ūdeni no vannas ārā.
Zobi. Ja pirmie divi zobi izlīda tikai teju sagaidot astoņus mēnešus, tad nākamie četri izlīda gandrīz reizē desmit mēnešu vecumā. Nu jau muti rotā astoņi smuki zobiņi.
Šogad bija arī pirmā nopietnāka saslimšana, jo māsa mājās atnesa vīrusu, ar ko saslima visi mājinieki. Bet kopumā, tfu tfu tfu, veselīgs un ņiprs bērns. |
|
|
| |
[Mar. 31st, 2016|09:56 am] |
Kad vīrs ālējās, trakoja un bija neremdināms auļojošais zirgs, skubināju būt rāmākam, lai gūtu sev drošu balstu. Kad viņš kļuva rāms un paredzams, sāku viņu skubināt atkal dzīties pēc piedzīvojumiem, jo atskārtu, ka zūd viņā tās dzīves alkas un dzīvesprieks. Galu galā tieši tāds neremdināms taču bija satricinājis manu dzīvi.
Priecājos pa logu vērot, kā viņš priecīgs rosās un notraus putekļus no vecā moča un meža pamalēs iemēģina jauno. |
|
|
| |
[Mar. 17th, 2016|12:49 pm] |
|
Tik daudz apstākļu sakritību un mainīgu notikumu virkni vienā nedēļā neatminu. Ko tādos gadījumos darīt? Jādzer daudz tīra ūdens, jāatbrīvojas no domās liekā uzkrātā un jāturpina soļot ar paceltu galvu. |
|
|
| |
[Mar. 15th, 2016|02:08 pm] |
|
Atļāvos iestāties durvīs un ar dziesmu iztraucēt mazmāsu veikli darbojamies lielmāsas mantās un drēbēs. Viņa smaidīdama attekalēja līdz istabas durvīm un laipni aizvēra tās. |
|
|
| |
[Mar. 15th, 2016|01:53 pm] |
Pamatskolas laikā es ļoti apvainojos uz Bafiju, jo viņa kādā intervijā apgalvoja, ka panākumus sportā ikviens var gūt tikai un vienīgi profesionāla trenera vadībā.
Šodien es teiktu, ka tas ir labi pārdomāts mārketings, taču tolaik, kad cītīgi vingroju no septītās klases un jutos guvusi lieliskus rezultātus, šķita tik netaisni no viņas puses ko tādu pavēstīt savai fanu pasaulei, kurā retais varēja atļauties savu treneri....
No tā brīža viņa man bija mirusi. |
|
|
| |
[Feb. 27th, 2016|03:31 pm] |
Es tiešām, tiešām neatļaujos daudz slinkot, kā to dara manas dažas bērnības draudzenes. Es neapmeklēju klubus un krogus. Neskatos ne TV (pa retam ielienu LTV arhīvos), ne grāmatas lasu, tagad pat ne plānoto minimumu, jo vakaros ap deviņiem tā acis krīt ciet, ka pat nepietiek spēka vienai lappusei. Sociālajos tīklos tik vien ātri pārskrienu citu ziņām, tikai pa retam ieliekot kādu savu dienas domu.
Es vispār to vien daru, kā rosos pa māju. Bet tas bardaks istabās cik ātri likvidēts, tikpat ātri rodas no jauna. |
|
|
| |
[Feb. 22nd, 2016|10:43 am] |
Rudens plāniņš Lienei iegūst arvien skaidrākas aprises - tūlīt, tūlīt jau jāsteidz iesniegt pieteikumu mācībām skolā, maijā meiteni jāpiesaka mākslas nodarbībām, savukārt nākamajā ziemā ar pirmklasnieci iesoļosim mazskautu kabinetos.
Lielākais prieks man pašai ir par pēdējo, jo labi apzinos, kādas labas lietas apvij darbošanās skautu un gaidu rindās - dzīvošanos mežā gan vasarā, gan ziemā (kad mēs lielie janvārī īdējām par lielajiem mīnusiem, mazie ņipruļi dzīvojās mežā un pārnakšņoja teltīs), izdzīvošanas, alpīnisma un laivošanas prasmju apgūšana, baiļu pārvarēšana (lāčošana pa purviem un peldēšanās āliņģos), veselīga apetīte, norūdīšanās un disciplīna, piedzīvojumi, draugi, ceļojumi, un vēl, un vēl, un vēl...
Atliek vien cerēt, ka jaunkundzi tas viss aizraus tikpat ļoti un vēl vairāk.
Lai Top!:) |
|
|
| |
[Feb. 17th, 2016|10:05 am] |
Tas Pavasara vēstnesis nu ļoti jo ļoti gaišu to dienu dara. :)))
Atkal ir daudz jo daudz varēšanas un dzīvesprieka. |
|
|
| Mazliet no sūrās nots |
[Feb. 15th, 2016|12:06 pm] |
Pēdējā laikā savu draudzeņu lokā nākas dzirdēt tiešām traģiskus attiecību stāstus. Traģiskus stāstus, kur otrs cilvēks, nespējot panest zaudējumu, traģiski beidz savas dzīves gaitas, gan pēc paša izvēles, gan nejauši, sevi pamazām dzenot nāvē.
Un tas viss stipro sieviešu dzīvēs, kuras lēmušas uzņemties daļēju vai pilnu atbildību par otru pušu parādiem un neveiksmēm, līdz lūzt pašas un saprot - es tā vairs negribu. |
|
|