| Zīlītes skola |
[Feb. 12th, 2016|09:18 am] |
Sarunā par tēmu "Kā rodas bērni" Lienei mulsinošs šķiet tikai viens faktors:
- Un jūs to darāt pliki? |
|
|
| Māja |
[Feb. 2nd, 2016|09:17 am] |
Šajā mājā uzkrāti stāsti un cilvēku pieredzes aptuveni 130 gadu garumā. Gadi jūtami jau ienākot tās telpās vien - te virmo vecām mājām raksturīgā smarža, kājas min simtgadīgus dēļus. Te reiz bija saimnieku un kalpu gals, te istabas izkārtotas, ievērojot debespušu un āderu ietekmes un fen šui principus. Mājas labā gala nodrupušais stūris stāv kā dzīvā liecība Otrā Pasaules kara notikumiem.
Saglabājušos liecību nav daudz. Bieži vien prātoju par to, kādu šo māju bija iecerējuši un iztēlojušies tās saimnieki. Ar kādu domu stādīts viens vai otrs koks. Runā, ka ģimenes galva bijis liels vīrs, iemaksājis lielu naudu Rīgas kungiem, lai ar līkumu mājai tiktu izbūvēta dzelzceļa līnija.
Jau no laika gala nepamet sajūta un uzmācīga pārliecība, ka par šo māju jāparūpējas. It kā būtu noslēgta kāda nerakstīta vienošanas ar tās pirmajiem cēlājiem par viņu ieceru piepildījumu. Skaidrs, ka ikviena māja ir vesels organisms, ar ko jārēķinās, ar ko jāsadzīvo un kuru jāpabaro, lai tā dotu ko pretī. Tamdēļ šī sadraudzība ar māju nes cik prieka, tik arī daudz rūpestu.
Esam nobrieduši parūpēties par šo pili, nesatraucoties par to, vai tai paredzams vēl garš mūžs un vai tā reiz kādam būs vajadzīga. Mums ir bezgala lieli plāni un sapņi ziloņa lielumā, kas ir pakārtojuši ļoti daudz izdarītu lēmumu.
Māja ir panākusi, ka tās dēļ no daudz kā atsakāmies. Tā ir panākusi, ka disciplinējamies, lielāko daļu brīvā laika pavadām tās skavās. Audzējam pasaules lietu izpratnes muskuļus kā alā dzīvojoši mūki, ar rosīšanos un darbu, kam neredz gala. Tā ir panākusi, ka esam kļuvuši teju par izolētiem vienpatņiem.
Atliek vien saglabāt modru apņemšanos un ticēt, ka viss izdosies un mēs vēl pagūsim ar pirmo cēlāju svētību izbaudīt piepildījumu. |
|
|
| Jaunākās vēsmas |
[Jan. 29th, 2016|03:26 pm] |
Nu re, piepildījies mans redzējums, ka mazā māsa spers pirmos solīšus laikā līdz lielās māsas jubilejai - trešo dienu rūķēns tipina no viena objekta līdz otram arvien stabilāk un drošāk.
Un māsas nākotnes vēlmes iegūst arvien precīzāku veidolu - viņa vēlas strādāt aptiekā un izsniegt cilvēkiem zāles. Māksliniece un reizē farmaceite? Garlaicīgi nudien nebūs. |
|
|
| |
[Jan. 28th, 2016|09:52 am] |
|
Janvāris nudien bija ļoti skaists ziemas mēnesis. Taču šie vēsie rīti (pamatā +11 grādi) mājas atdzisušo pamatu un sienu dēļ tā nogurdināja, ka esmu bezgala laimīga viesmīlīgi uzņemt atnākušo slapjdranķi. |
|
|
| Desmit ar astīti |
[Jan. 21st, 2016|11:59 am] |
Laiks joņo, turklāt nepieklājīgi ātri. Nav vairs tālu līdz pirmajai jubilejas svecītei, jo mūsu mazajai vāvuļotājai desmit mēneši.
Vēl arvien rāpotāja, attālumus pārvar zibenīgā ātrumā. Turoties drošā attālumā no gultas, krēsla vai mantu kastes malas, mēdz ilgu brīdi stāvēt uz divām kājelēm. Priecājas, ja kāds tur pie roķelēm un ļauj pastaigāties viņas izvēlētos virzienos. Nu, domājams, ka ilgi vairs nav jāgaida līdz pirmajiem solīšiem. Līdz tam priecājos par četrkājaino resgali, kura jau iemācījusies izrādīt neapmierinātību, ja ko viņai neļauj. Un labi apzinās, kur viņai nav ļauts - kolīdz apsaucu, roķeļu un kāju ātrums vēlamajā virzienā pieaug ar dubultu spēku.
Ļoti runīga. Visu laiku vēkšķē, vāvuļo un murmulē. Bez vārdiem "mamm, mamma" saka arī "kaka, kais" (kaķis), "vāāuva" (suns),"nem nem" (ņem), "pāpa" (pampers), "ni,ni, ni" (noliegums). Īsta koķete, ļoti patīk amzierēties un rotaļāties. Parodē klepošanu, par ko pašai neizmērojams prieks. Mīļākā spēle ir mukšana no māsas, slēpjoties mammas vai omes skavās. Māsa viņai ļoti patīk, reizēm gan aizdomu pilnu skatienu tiek tverta Lienes ķēmošanās un ārdīšanās, cenšas lielo māsu atdarināt spiegšanā. Jau laikus apgūst tortes svecītes nodzēšanu, sprauslojot un pūšot gaisu.
Vēl arvien patīk daudz un bieži sprauslot un burbuļot, atdarinot braucoša auto skaņas. Matu viņai ir nedaudz, nedaudz vairāk nekā māsai šajā pašā laikā.
Ēd ļoti labi. Apetīte nezūd arī brīžos, kad jāsadzīvo ar zobu nākšanu. Atšķirībā no māsas, zobu nākšanu piedzīvojusi arī ar augstu trīs dienu temperatūru. Vaininieks bija trešais apakšējais zobs un trīs augšējie, kas tagadiņ ar joni laužas laukā.
Ļoooooti patīk vannoties un jūtas kā zivs ūdenī. Kolīdz ierauga vanneli, raujas no rokām ārā, cenšoties pēc iespējas ātrāk nokļūt līdz ūdenim.
Plunkšķina ūdeni, sparīgi plikšķinot savas roķeles un kājeles.
Patīk dancot, stumdīt barošanas krēsliņu, rakāties māsas mantās. Ar interesi vēro manis un omes darbošanos.
Daudzi teiktu - vecākiem ļoti ērts bērns. Dzīvespriecīgs, smaidīgs, bezgala pacietīgs un mierīgs mazulis, kurš vēl arvien ļoti labprāt daudz un patstāvīgi spēlējas.
Visu laiku bijusi liela gulētāja, taču tagad čuč 2x dienā, kas šajā vecumā arī raksturīgi un dod iespēju labāk plānot viņas dienas kārtību.
Nu jau pavisam labi iztur pārbraucienus. Un sirdī sildu domu, ka to mums šogad būs vairāk. |
|
|
| |
[Dec. 22nd, 2015|10:03 am] |
Vīrietis teic, ka, paskatoties uz dāmu vien, zinājis, kādas puķes jādāvina. Un vienmēr trāpījis desmitniekā.
Paskatoties uz mani, viņš puķes neredz.
Un taisnība viņam ir. Neesmu puķu mīlis ne piemājas dārzā, ne kā citādāk.
Tad jau drīzāk man var dāvināt spinātus, piparmētras un liepziedus. |
|
|
| |
[Dec. 19th, 2015|08:36 pm] |
|
Atļaujos apgalvot, ka mūsmājās uzstādīta skaistākā egle, kāda te rotājusies kopš Ulmaņlaikiem. |
|
|
| |
[Dec. 10th, 2015|11:11 pm] |
Beidzot augstā temperatūra pārgājusi. Bet kas par brēktiņiem pirms miegiem un naktī. Kur jūs esat, negantie zobi?
Dienas paiet kā miglā tītas. Un otra daļa ģimenes pārnakšņo viesistabā. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2015|12:31 pm] |
Atliek tikai pateikt, ka meitenēm zobu nākšana samērā viegla, lai jau pēc pāris stundām satiktos ar negulētu nakti un raudošu knīpu.
Šodien visu laiku sanāk pārteikties - pietūkušu smaganu vietā rakstu un runāju par pietūkušām smadzenēm. |
|
|
| |
[Dec. 3rd, 2015|09:39 pm] |
Decembrim neraksturīgi intensīvs laiks. Katru dienu pavadām pirtī, gluži dzīvojam tajā un ar to. Pat naktīs mostoties, turpinām domās un vārdos to iekārtot. Nav šaubu, pēdējie darbi tie patīkamākie, jo pamatā saistīti ar kosmētiskajiem risinājumiem. Dienas pavadām kopīgā plānošanā, smieklos un līksmībā. Forši, ka atkal varu izpausties, zīmējot skices un pindzelējot. Un vislabākais, domas, kā visam jāizskatās, mums absolūti sakrīt.:)
Labi, ka mazajiem dāvanas sapirktas jau novembrī, bez bēdas varam gaidīt ienākam n-tās pasaules paciņas un ar līksmi vērot tuvojamies dienu, kad tiks svinēti Laimas un Māras nama atklāšanas svētki.
Tie tur augšā šī gada janvāra beigās teica, ka pirts tiks pabeigta rudenī. Toreiz neticēju. Tad nu lūk, tagad tas apstiprinās, un rudens vēl nav beidzies. |
|
|
| Lejā pa Maslova piramīdas taciņām |
[Nov. 20th, 2015|08:36 pm] |
|
Ak, šie strīdīgie jautājumi, kas savienības cilvēkus dala dažādās nometnēs. Lai vai kādas vērtību skalas būtu katra dzīvē, jautājums ir, vai maz kāds ir gatavs būt nošauts kādu lielo vērtību vārdā, glābjot visu cilvēci no dzīves netaisnībām. Lai vai kā, viss tiks saspiests zirnītī līdz vienas valsts, pilsētas, mājas robežām, un vakar paustais par vienu lielu laimīgu pasauli būs nācis kā no citām, cilvēkam svešām būtnēm. |
|
|
| Man nav par daudz |
[Nov. 17th, 2015|09:54 am] |
Krekliņi, svecītes, piekariņi, cepurītes un vēl, un vēl. Tas viss ar latviešu zīmēm.
Pavisam nemaz neliekas pārmērīgi, priecājos no sirds par laiku, kad mums vēl ir dota iespēja to visu izbaudīt, dažādās formās un veidos vizualizēt mantojumu un identitāti.
Un lietošana nevietā - tā tādā postošā iznākumā nemaz nav iespējama, jo tās zināšanas smalkākajā līnijā jau mums slēptas, paglabātas drošā plauktiņā. |
|
|
| |
[Nov. 2nd, 2015|12:24 pm] |
|
Tumšie vakari jau sāk raisīt vēlmi iedegt svecītes un cept kanēļu maizītes. |
|
|
| |
[Oct. 31st, 2015|08:41 pm] |
|
Nu viss, šodien, divas dienas pirms astoņu mēnešu jubilejas, Madara saprata, kā uz priekšu rāpot. Ceļam mantas augstākos līmeņos. |
|
|
| Ko vēl vairāk vēlēties |
[Oct. 26th, 2015|10:26 am] |
|
Kāds prieks rudenī saņemt tik daudz kontinentāla klimata. Prieks jo vairāk tāpēc, ka saulainais laiks tādējādi saīsina ziemīgā pelēča periodu. |
|
|
| |
[Oct. 23rd, 2015|07:42 pm] |
Un tomēr patīkami apzināties, ka reiz, kad jaunajā koncertzālē Lielais dzintars ievedīsim meitenes, varēsim teikt, ka tās tapšanā nedaudz piedalījies arī tētis.:)
Tā ir tāda īpaša un svarīga lieta bērniem, redzēt vecāku paveikto, jo tas uz mūžu iespiežas atmiņā kā neizšķīdināms zīmogs. Tad, kad mani vecāki agrā bērnībā stāstīja, ka tajā Vecumnieku mazdārziņu ūdenstornī gaili uzstādījis tētis, manās acīs viņš kļuva par varoni.
Redz, pavisam mazai māsai bijis piepūšams un liels gumijas gailis sinepju krāsā, uz kura viņa jautri lēkāja. Kad tas nejauši tika sadurts, tēvs izlēmis ar to apvilkt koka gaili un uzstādīt tornī, kas atradās blakus mūsu dārziņam.
Vēlāk mēs visi jaunieši klusām spriedām, kā tad nu īsti bijis. Nekad arī tēvam neesmu jautājusi, vai tiešām tā ir noticis (gailis bija, tas ir fakts). Un arī nejautāšu, jo vēlos, lai tas paliek atmiņās kā mūsu ģimenes nospiedums.:) |
|
|
| Kaut kur pa vidu |
[Oct. 22nd, 2015|02:25 pm] |
Lai gan darbs ar esošajiem kolēģiem kļūst arvien mazāk ticama versija, apciemojot viņus, tā sirsniņa tomēr notrīc: Kas nu būs tālāk? Kā izvērtīsies tā tālā/tuvā nākotne?
Studijas producente uzdod sev šos pašus jautājumus, jo, lai cik arī vilinoša nebūtu tā dinamiskā kino dzīve, trīs bērni ir pietiekams arguments nepieciešamībai ko mainīt un nodrošināt kaut kādas soc.garantijas. |
|
|
| Septiņi ar pusi |
[Oct. 14th, 2015|09:10 am] |
Pēdējās divas nedēļas mazākais ļoti strauji savās prasmēs paaudzies. Pirmais jau, pati parādīja, ka ir gatava pilntiesīgi apsēsties. Vienlaikus ar šo panākumu iemanījās pieslieties pie gultas maliņas, tāpēc tagad dzīvo līmeni zemāk. Kopš saprata, cik daudz interesanta atklājas aiz gultas malas, vairs nav apturama un negrib iemigt pati. Pasauli taču jāredz! To pasauli, kura dāvājusi jau pirmos punus (ne burtiski). Var mocīties stundu no vietas, kamēr padodos un paņemu rociņās, lai iemieg pāris min laikā. Tā kā ņemu nakts ēšanu nost, nolēmu to gulēšanas rituāla sakārtošanu atlikt uz brīdi, kad naktī sāks smuki čučēt.
Tik aktīva un rosīga, ka vairs nevaru bezrūpīgi dzert tēju, darboties pa māju vai pat mudīgi aizbraukt uz tuvējo veikalu, kamēr mazā viena pati spēlējas. Jau tā kā sākusi arī rāpot, bet tikai atmuguriski un vēl gaužām lēni, tāpēc skaļi protestē un sauc mājiniekus palīgā. Lielā māsa ir labākā izklaide, maziņš par viņas ķēmošanos smejas uz nebēdu. Arī pati ampelējas un spēlējas ar mums, grozot degunu kā tāds eskimoss.
Ļoti patīk klausīties mammas dziedāšanā.
Kopš piecu mēnešu vecuma, kad mute dziedāja tikai bā-bā-bā, skaņu krājumu papildinājuši tādi skaņu savirknējumi kā tā-tā, tē-tē, nē-nē-nē.
Dārzeņus nogaršot un regulāri ēst sāka pēc sešu mēnešu vecuma, interesi gan izrādīja jau krietni agrāk.
Un jā, pēdējās brīvdienās izlīda pirmie divi zobiņi, ilgi knosījās un gaidījām.
Un vakar beeeeidzot iemācījās indiāņu dziesmu! :) Nu jau arī pati sit rociņu pa mutīti un mēģina to indiāņu padarīšanu atkārtot.:)
Ļoti, ļoti dzīvespriecīga un smaidīga meitene. Viņa ienesīs daudz prieka, reizēm šķiet, būs tas rūķītis, kas nolīdzinās mūsu visu pārējo grumbas un nelīdzenumus. |
|
|
| |
[Oct. 1st, 2015|12:52 pm] |
Tā sirdij tuvākie uzreiz aiz Līgo svētkiem sāk kļūt Mārteņi, jo piepidīti ar košām krāsām, smaržām un raženu dabas velšu bagātību.
Trīs jumīši ābolos šogad. Atradu tos vakar, ābolus pa kastēm cilājot. :) Tā vien šķiet, esam saņēmuši baltu senču labvēlību un zīmi, ka viņi vēlas nākt ciemos. Bez Mārteņu zoss nu neiztikt. :))) |
|
|
| |
[Sep. 15th, 2015|09:48 pm] |
|
Samērā baisi melnā naktī pamosties no tā, ka loga rūtī skrāpējas un spārnus švīkstina kāds lidonis. Sikspārnis vai pūce, pusmiegā bija grūti saprast. |
|
|