| |
[Sep. 1st, 2015|05:31 pm] |
Cik sevi atceros, vienmēr esmu ko mācījusies. Izņemot 2011. gadu, visu laiku apguvu zinības kādā skolā vai kursos.
Izskatās, ka arī šis gads būs izņēmums, jo manas iekārotās studijas Baltu filoloģija netiks ierakstītas plānotājā.
Viss ritēja kā pa diedziņu līdz brīdim, kad uzzināju, ka sestdienu grupu nebūs. Četrus darba dienu vakarus neesmu gatava atvēlēt (160 km ceļš turp-atpakaļ) , lai arī cik ļoti vēlējos šīs studijas.
Nu, ceru, ka reiz tiks piedāvāts man labvēlīgāks lekciju grafiks šajā programmā. |
|
|
| Nākamnedēļ seši mēneši |
[Aug. 30th, 2015|09:43 am] |
|
Jaunākais čiekuriņš jau nedēļu savā mazā cilvēka balstiņā čiepst "mamm, mamm, mamm" :))) |
|
|
| |
[Aug. 17th, 2015|05:21 pm] |
Kādu dienu Liene jautāja, vai zinu, kas ir atkritumāti. Es, saprotams, neesmu lietas kursā.
Viņa skaidro, ka tie ir cilvēki, kuri vāc atkritumus, tos pārtaisa par jaunām mantām un pārdod. |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2015|07:26 am] |
Ir iestājusies tā vasaras brieduma sajūta, kad viss iespējamais iespēju robežās ir padarīts un istabu stūros tīklus pin aptrakuši un nogaidījušies zirnekļi.
Sajūtās gribas rudeni. |
|
|
| |
[Aug. 13th, 2015|08:41 am] |
|
Nu jau vairāk nekā nedēļu, kopš vīra vecāki devušies uz Horvātiju, mēs, meitenes, mājās esam vienas. Nav ne vainas, kādu brīdi tā padzīvoties ir patiešām jauki, jo šajā karstajā laikā varam būt mēs pašas, staigāt pa māju vai peldēties baseinā kā mazi pliki bērniņi. |
|
|
| |
[Aug. 9th, 2015|10:39 am] |
|
Nē, mēs nebijām starp tiem, kas vakar metās uz jūru un pavadīja daudz minūšu uz karsta asfalta. Kaut kā sanācis, ka šogad ar Baltijas jūru pat neesam sasveicinājušies. |
|
|
| Mazākajai šodien 5 |
[Aug. 2nd, 2015|05:58 am] |
Pats mazākais cilvēks ģimenē šodien rotājas ar piecu mēnešu jubileju. Īsi sakot, mazais aug un attīstās ātri, ir ļoti aktīva un dzīvespriecīga, tāpat kā reiz šajā dzīves posmā arī māšele.
Pirmo reizi Madara uz punča apvēlās trīs mēnešos. Uz laiku šo lielisko nodarbi piemirsusi, ripināties atsāka savos četros mēnešos. Nu jau trīs četras nedēļas iet kā propellers, veļās uz visām pusēm, slejas celīšos un uz rokām, tāpēc visu laiku ar acs kaktiņu jāuzrauga. Rehabilitologs teicās, ka tik ļoti steigties nevajadzētu, tāpēc, lai mazliet noņemtu saspringumu rauties lielajā dzīvē, nākamnedēļ mazajai sāksies vingrošanas kurss.
Trīs mēnešos jaunkundze naski iemācījās tvert mantas, pēdējos divus mēnešus ar tām savā nodabā ļoti daudz spēlējas.
Trallina un komunicē uz nebēdu. Ir jau izvēlējusies konkrētas skaņas, lai demonstrētu kādu savu vēlmi. Pasaule interesē arvien vairāk un vairāk, tāpēc tās pacietības būt vienai kļuvis mazāk, grib būt cilvēkos, vairāk redzēt un piedalīties. Šonedēļ iemācījās vienu pīkstulīgu skaņu, paužot protestu, pieprasot un laužot mūsu sirdis.:)
Vectētiņa 60 gadu jubilejas svētkos izdzirdējām Madaras pirmos skanīgos smiekliņus. Ejot nostalģiskā pastaigā uz veco bodi pēc saldējuma, lielā māsa nepajokam sasmīdināja.:)
Tik ļoti vēlas nogaršot pieaugušo ēdienkarti, uz galda tver pēc visa, kas gadās rokas stiepiena attālumā. Pāris dienas atpakaļ iedevu pazelēt saldo ķirsi, ar tik kāru muti ķērās klāt. Tagad šo gardumu redzam uz bēbja vaigiem un pleciņiem, bet tas sīkums, tādu gardumu taču nevarēja neiedot.:)
Tādu nopietnu piebarošanu (mēģināšu pedagoģisko) plānoju uzsākt no pusgada vecuma, ja vien līdz tam meitenes puncis neprasīs vairāk.
Kopumā jāsaka, mums ir ļoti aktīva vasara, ļoti daudz ciemiņu un iespaidu. Naski pildās arī saldētava un izrādās - tās izmēri tieši laikā un vietā.
Jūlija otra pusē mēs visas trīs meitenes un Rīgas ome (Liene saka - Cita ome) paguvām pabūt arī nometnē par veselīga dzīvesveida tēmu, ko novinnējām mammamuntetiem.lv.
Tagad gaidām tētīti mājās, ap augusta vidu ir cerība mums visām viņu sagaidīt lidostā un vismaz pāris nedēļas pabaudīt kopā būšanu.
Pamazām sākam gatavoties rudens cēlienam, jo turpat jau viņš nāk, to apliecina gan dzestrie rīti, gan mazo un garšīgo tomātu bumbuļi, gan pirmās dzeltenās bērzu lapas zaļajā piemājas zālājā. |
|
|
| Slotas |
[Jul. 28th, 2015|04:44 pm] |
Jūlija sākumā otrajā izbraukumā pēc bērzu zariem sajutos ļoti neomulīgi. Šķita, mežs nedraudzīgs, nepieņem. Ievācu zarus pavisam nedaudz un muku prom.
Un lūk, šodien pārskatot un pārkārtojot slotas, divas trešdaļas tajā dienā ievāktās ir ar iepuvušiem sāniem. Ar visu to, ka žāvēšana visām vienāda, tāpat kā tām, kas ievāktas jūlija zāļu dienā, smaržīgas un aromātiskas.
Jāklausa mežs, nevar tā noskaņojumu ignorēt. |
|
|
| |
[Jul. 28th, 2015|04:39 pm] |
Pēdējā gada laikā esmu vairakkārt guvusi apstiprinājumu tam, ka arī Latvijā cilvēkus sāk interesēt rāmju bungas, kas vairāk pazīstamas kā šamaņu bungas.
Šķiet, jau gadus astoņus trīcu un drebu par tām, tik ļoti tās man tīk. |
|
|
| Svētdienas rīts. Aktiermāksla. |
[Jul. 5th, 2015|07:57 am] |
Nekad neesmu tā īpaši dzenusies pēc lomām kādā kino projektā. Parasti tie bijuši nejauši piedāvājumi vai izpalīdzēšana kolēģiem masu skatos. Arī tā pieredze ir gaužām maza, lai saprastu, kā tad to aktieru spēja iejusties visdažādākajās lomās tā pa īstam notiek.
Šorīt lasīju Kļavinska interviju un uzdūros uz šādu viņa sacīto:"...liela daļa kolēģu ir emocionāli, jūtīgi, pat māņticīgi. Es lomas izdomāju ar prātu, loģiski pamatoju rīcību un tad nospēlēju."
Izteiktais lika atcerēties pirmā plāna lomu un filmēšanos kāda akadēmijas studenta, Pētera Krilova audzēkņa, tagad jau samērā zināma režisora, studiju darbā.
Toreiz tieši to arī darīju, par ko intervijā runā aktieris - centos savas lomas, stāsta varoņa rīcību ar prātu saprast, loģiski pamatot.
Lūk, un tajā reizē, kad filmējām vienu no ainām, piedzīvoju pamatīgas iekšējas pretrunas. Tika veikts papildinājums scenārijā un uz vietas izdomāta konkrēta rīcība, kas man likās tik aplama un neloģiska!:D Es konstatēju, ka man nepatīk spēlēt varoni, kura rīcība ir man nesaprotama.
Kaut kā jau to epizodi nomocījām. Par laimi, režisors pārdomāja vēlreiz un tā aina gala darbā netika iekļauta.
Toreiz secināju, ka, ja nespēju uz lomu paraudzīties ar vēsu prātu, kā profesionālis, kas, saprotams, arī nebiju, un vienkārši nospēlēt, tad aktiera profesija nepavisam nav manējā (ko nemaz arī neesmu nekad tā kārojusi).
Iespējams, uz to var raudzīties kā uz režisora kārtējo dīvainību (kādas viņiem mēdz būt un ar ko bieži tiek nomocīti skatītāji), ko aktieriem jāmēģina sagremot.
Nez, neesmu ar nevienu aktieri par šo vēlāk runājusi, viņi noteikti viestu skaidrību, kā pieņemt šķietami nepieņemamo. |
|
|
| |
[Jun. 25th, 2015|06:57 pm] |
Nekas tik labi nesakārto domas un pašu, kā klusa rosīšanās pa māju.
Svētlaimīgi nopūšos, kad noslēgušās piecas dienas ar trim meitenēm mājā. Ko lai te piebilst, tas ir kārtīgs maratons, kuru agrāk izbaudījuši mūsu vecāki.
Bija tik daudz jauku mirkļu kopā, bet daudz pūļu un nervu prasīja tās sešgadnieku/septiņgadnieku ambīcijas, un, ja tās ir abās frontes pusēs, ho ho ho....
Pa vidu visam arī ceturtais ieradās - leišu brālis Tors Žemaitis. Un izskatās, ka izvēlējies mani.
Mazākais neko - tikai pacietīgi gaida, kad tikšu ar suni un lielākajām galā.
Bēbītis ir īsts mans sabiedrotais. Liels prieks un gandarījums, ka jau kādu mēnesi mazākā iemieg pati - ielieku gultiņā, un drīz vien acis ir ciet! :) |
|
|
| Labumi ziemai |
[Jun. 16th, 2015|08:11 pm] |
Man aizrāvās elpa brīdī, kad atvērām jaunās saldētavas vāku - vai tik neesam pārspīlējuši, iegādājoties tādu lielgabarīta kasti.
Vēlāk, kad jau raisījās idejas, kā to aizpildīsim, un radās apjausma, cik daudz puķkāpostu, mājās pagatavotu pelmeņu un gabaliņos sagrieztu dārzeņu maisījumu varēsim salikt, tapa arī skaidrs, ka par daudz jau nebūs.
Šis ziemas krājumu mega projekts būs jo īpaši liels glābiņš gadījumos, kad sakārosies vasaras un rudens garšas un pusdienotāji jau šķindinās karotes pie saviem tukšajiem šķīvjiem.:)) |
|
|
| |
[Jun. 16th, 2015|06:55 pm] |
Mūsu ģimenē ir tā - tā bargā, negantā un dusmīgā ir mamma.
Bet vai tāpēc man buču tiek mazāk? Nepavisam :)) |
|
|
| |
[Jun. 10th, 2015|05:16 pm] |
|
Tas nu ir noticis. Mana Liene ir iemīlējusies. |
|
|
| |
[Jun. 9th, 2015|01:10 pm] |
Vai jūs, dāmas, piekristu vīra/dzīvesbiedra piedāvājumam savu turpmāko dzīvi nedzīties pēc karjeras sasniegumiem, bet pavadīt mājās un rūpēties par ģimenes ligzdiņu?
Vai šodien Latvijā ir tik pašpietiekamas sievietes, lai uz to būtu gatavas? |
|
|
| |
[Jun. 8th, 2015|12:59 pm] |
|
Nu bēdīgi paliek. Izskatās, šogad Jāņi mums būs klusi un vientuļi. |
|
|
| |
[Jun. 5th, 2015|11:35 am] |
5. maijā netālu no Mažeiķiem piedzima mūsu vēl viens bērns un ģimenes loceklis - Tors Žemaitis. Vilku suņuks, kuram abi vecāki tīras šķirnes un dresēti mājas sargi.
Ārzemnieks Tors zinās divas valodas un būs uzticīgs saimniekiem. Diezin vai viņam izdosies mainīt Mora klaiņošanas paradumus, bet nu tas, ka būs mums visiem vēl feināk un labāk, tas nu skaidrs.
Vasaras vidū jābrauc pakaļ :) |
|
|
| |
[Jun. 5th, 2015|11:25 am] |
Lienei ik pa laikam uznāk izziņas lēkmes par cilvēces rašanos un pasaules kārtību. Vakar tik ļoti samulsināja jautājums, kāpēc viņa piedzimusi, ja neesot labs cilvēks?
Uz jautājumu, kāpēc gan viņa neesot labs cilvēks, atbildēja ar piemēru par darbībām, ko pieaugušie bērnos vērtē kā blēņas, kas nu nekādi nevar kļūt par iemeslu aizliegumam piedzīvot brīnišķīgo pieredzi uz Zemes.
Reizēm vēl arvien grūti pierast pie bērnu 'viss tikai melnās un baltās krāsās' vērtēšanas skalas. |
|
|
| |
[May. 31st, 2015|03:08 pm] |
|
Šī bija lieliska nedēļa. Prombūšana ir kā maģiska "iemīlēšanās no jauna" dzira. Kopš esam visi mājās, pārņēmis patīkams reibonis un viegla, rotaļīga noskaņa, jo visas maņas nesaudzīgi kņudina ikdienas steigā un rūpēs par bērniem novārtā atstātie laimes hormoni. |
|
|
| Bez ironijas - latvietis tipiskais |
[May. 20th, 2015|08:45 am] |
Žēl, ka šim vārdu savienojumam "latvietis tipiskais" piejaucēta ironija, nožēla un, bieži vien, arī rūgts izsmiekls. Es gribētu, lai tas nestu tieši pretēju asociāciju, par latviešos raksturīgo runājot ar lepnumu un apbrīnu.
Lūk, arī mēs esam latvieši tipiskie - vienmēr esam kā būtisku uzlūkojuši izglītošanos dzīves garumā. Un jā, tāpat kā daudziem latviešiem, mums ir sapnis par lielu mājas bibliotēku (latviešu unikaliāte šajā aspektā nudien netiek pienācīgi novērtēta - lielā kāre lasīt grāmatas un izglītoties, liels skaits lielāku un mazāku māju bibliotēku latviešu ģimenēs).
Doma ir reiz nojaukt divu istabu starpsienu un izveidot to savu, ar atpūtas krēsliem un tējas galdu, ar izeju uz dārzu :), lai vakarus varam veltīt klusiem brīžiem un grāmatām, viedām sarunām par pasaulīgo, cilvēces klupieniem un uzvarām, par to, kā dzīvot labāk, kā arī lai varam viens otram sūkstīties par to, ka jaunā paaudze vairs grāmatas nelasa.:)
Šo vēlmi vēl jo vairāk pastiprina fakts, ka latvieši sākuši biežāk rakt un meklēt atbildes savā dārziņā, un pēdējā laikā latviešu valodā iznāk tik daudz vērtīgas literatūras (šeit nav runa par pasaules bestselleriem).
Vai mēs to paveiksim? Ak jel, ļoti ceru, ka tie nepaliks tikai trīsdesmitgadnieku sapņi, kas bieži vien izplēn līdz ar straujo dzīves skrējienu un ikdienišķām rūpēm. |
|
|