oponēšu tam ka tu pašpietiekamību salīdzini ar mājsaimniecību.
pašpietiekamība ir drīzāk tava spēja mīlēt sevi un dzīvot harmoniski vienatnē.

bet mājsaimniekošanai ir svarīga 1 lieta - kāda saimniecība tev ir (lauku māja ar 5 bērniem un 2istabu Rīgas dzīvoklis ar 1 bērnu ir pilnīgi dažādas pasaules).

un
es tādam piedāvājumam nepiekristu. ja nu vienīgi pēc 10 gadiem pajautā...tad varbūt domāšu citādi:)

(Reply to this) (Thread)

Nu ar to pašpietiekamību es te domāju to pirmavota lomu sievietei, caur kuru viņa realizē sevi, bet nu skaidrs, ka mūsdienās tā jau jāuzlūko absolūti citādi.:)

Patlaban liekas, kam tādam nodoties ar neesmu gatava, jo galu galā gribas augt un attīstīties. Pagaidām vismaz 2-4 gadu perspektīvā ar skepsi raugos iespējās apvienot prof.dzīvi ar to, kas nu jāuzņem uz saviem pleciem, bet nu laiks jau rādīs, varbūt pat ļoti iepatīkas :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es diezgan sparīgi spirinos pretī uzskatiem par nosacītajām primitīvajām lomām caur kurām sieviete var sevi realizēt.
sieviete nav tikai dzemdētāja un vīra aprūpētāja.
mūsdienās ir gana daudz lomu lai katra sev atrastu īsto un realizētos 150%.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, protams, sievietes loma noteikti neaprobežojas ar mātes un sievas aprūpētājas iespējām.
Pirmavotos ne reizi vien sievietes ietekmēja cilšu svarīgākos lēmumus, jo ir lieliskas stratēģes, no kurām vīrieši to vien gaida kā norādi uz platformu, kurā izpausties viņiem.:))

(Reply to this) (Parent)

Es labrāt strādātu no mājām laika posmā rudens-pavasaris, nedzenoties pēc karjeras sasniegumiem, bet darot to, kas man patīk un pozitīvi izkustina smadzenes (kas strādā līdzīgi kā muskulis un tam vajag treniņu). To,ka karjeras virsotnes galīgi nav mans mērķis, jau sen esmu sapratusi. :)

(Reply to this) (Thread)

Es jau sāku apcerēt šādu versiju, ka varētu regulāri strādāt kā frīlanseris, no mājām un projekta tipa darbos :) Jo skaidrs ir viens - pēdējo trīs gadu pieredze maršrutā Rīga-Mājas absolūti izsūca visus spēkus un vairs nedeva nekādu gandarījumu, turklāt visas ieceres mājās palika tikai ieceres..Galvenais, prast abas lietas sabalansēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, nu, diemžēl pagaidām neesmu atradusi, kā īsti to sabalansēt ar finansiālajām vajadzībām. Bet varbūt kaut kad dzīvē,kad būšu laimējusi loterijā, kas ļautu nomaksāt kredītu. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mjā, finanses dara savu slogu.

(Reply to this) (Parent)

Es noteikti piekristu.Tas ir respect vīrietim, ka to spēj piedāvāt savai sievietei. Rūpēties par māju un ģimeni. Un sevi :) :) :)

(Reply to this) (Thread)

Es vienmēr esmu gājusi ar pozu "visu pati varu"..un cik bieži tamdēļ notikušas brangas paklupšanas, kaitējot sev un arī otram. Par laimi, dzīve vienmēr dod iespēju izvēlēties un mainīt tos svarus :))

(Reply to this) (Parent)

Nop, vismaz ne šobrīd.

1. Manas personīgās ambīcijas gan karjerā, gan izglītībā
2. Manas vajadzības realizēties karjerā un izglītībā.
3. Arī finanses ir arguments, neapšaubāmi- divatā strādājot mūsu ienākumi ir tīri ok (lai gan gribētos jau vairāk), bet ja viens vilktu vezumu, tad būtu nu tā.

Manā gadījumā, šai dzīves brīdī lēnām sākot domāt par bērniem, pavīd opcija par dalīto bērna kopšanas atvaļinājumu, kur es itin ātri atgriežos darbos. Ja nebūtu tā, ka mana karjera un izglītība sākās ar 5 gadu novēlošanos, tad lēmumi un prioritātes iespējams būtu citas. Bet tā kā ir sanācis, ka viss ir reizē, tad neko.

Ko par to saka mana pirmsieviete- pilnīgi neko, es esmu ne tikai ateiste, bet arī sorosīte feministe, kas ievieš zināmas korekcijas manos uzskatos. :D

(Reply to this) (Thread)

Galvenais, turpini valkāt kleitas un svārkus,:D tajā dziļa jēga. Baltu senču zināšanu citētāji saka, ka tādā veidā sievietes saņemot spēku no materiālās izpausmes, no Māras un Zemes, kas tām tik ļoti nepieciešams.

(Reply to this) (Parent)

kāds sakars ar ateismu

(Reply to this) (Parent)

Ja finansiāli to var atļauties, es domāju, pa tiešām atļauties, nevis knapināties uz putraimiem un reizi 10 gados nopirkt sev zeķubikses (es protams pārspīlēju), bet ceru doma skaidra. Ja bērnus varēs izsūtīt visādos vēlamos pulciņos, labi apģērbt, izskolot arī neknapinoties. Kāpēc gan ne?!


Vien es iedomājos, ka jebkurā gadījumā kaut kādam hobijam ārpus mājas tomēr ir jābūt.

(Reply to this) (Thread)

Jā, tā latiņa nudien jāsaglabā (tātad - knapināšanās jāizslēdz), citādi jau tas ir neveselīgi. Bez mācīšanās, hobijiem un citādas pilnveidošanās to mājas dzīvi par labu ne nosaukt, ne laimīgu padarīt.

(Reply to this) (Parent)