oponēšu tam ka tu pašpietiekamību salīdzini ar mājsaimniecību.
pašpietiekamība ir drīzāk tava spēja mīlēt sevi un dzīvot harmoniski vienatnē.

bet mājsaimniekošanai ir svarīga 1 lieta - kāda saimniecība tev ir (lauku māja ar 5 bērniem un 2istabu Rīgas dzīvoklis ar 1 bērnu ir pilnīgi dažādas pasaules).

un
es tādam piedāvājumam nepiekristu. ja nu vienīgi pēc 10 gadiem pajautā...tad varbūt domāšu citādi:)

(Reply to this) (Thread)

Nu ar to pašpietiekamību es te domāju to pirmavota lomu sievietei, caur kuru viņa realizē sevi, bet nu skaidrs, ka mūsdienās tā jau jāuzlūko absolūti citādi.:)

Patlaban liekas, kam tādam nodoties ar neesmu gatava, jo galu galā gribas augt un attīstīties. Pagaidām vismaz 2-4 gadu perspektīvā ar skepsi raugos iespējās apvienot prof.dzīvi ar to, kas nu jāuzņem uz saviem pleciem, bet nu laiks jau rādīs, varbūt pat ļoti iepatīkas :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es diezgan sparīgi spirinos pretī uzskatiem par nosacītajām primitīvajām lomām caur kurām sieviete var sevi realizēt.
sieviete nav tikai dzemdētāja un vīra aprūpētāja.
mūsdienās ir gana daudz lomu lai katra sev atrastu īsto un realizētos 150%.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, protams, sievietes loma noteikti neaprobežojas ar mātes un sievas aprūpētājas iespējām.
Pirmavotos ne reizi vien sievietes ietekmēja cilšu svarīgākos lēmumus, jo ir lieliskas stratēģes, no kurām vīrieši to vien gaida kā norādi uz platformu, kurā izpausties viņiem.:))

(Reply to this) (Parent)