| Liene un pēdējās augusta brīvdienas |
[Aug. 28th, 2016|09:56 pm] |
Šo nedēļas nogali pavadījām tādā jautrā, nenopietnā noskaņā, jo īpaši sarunās ar Lieni. Vēlējos sev to atzīmēt.
Ceļā.
Es: Redzi, Liene, tagad visi brauc garām un domā, kāda gan es esmu blondīne, nemāku braukt un uz ceļa uzvesties (policijas pieķertas un apturētas).
Liene: Bet tu taču neesi blondīne! Paskaties, kādā krāsā ir Tavi mati!
Svētdienas rīts mājās.
Liene: Mamm, jau atkal balini savas ūsas?!
Pirms miega.
Liene: Cik labi, mamm, ka neesi viena no tām dusmīgajām mammām, ar saskrāpētu seju. Vai tā ar garo frizūru. Vai mamma, kura visu laiku nesā brilles. Tu brilles nēsā tikai brītiņu.
Kad ilgi nevar aizmigt.
Liene: Mamm, man bail aizvērt acis. Ja aizvēršu acis, kaut kas sāks notikt.
Es: Liene, vienīgais, kas var notikt, ir - tava māsa sāks purkšķināt.
(seko uzjautrinoši smiekli)
Liene: Zirnekļi sāks staigāt.
Es: Un dziedāt arī.
(seko uzjautrinoši smiekli)
Nomierinās un aizmieg. |
|
|
