satīna pirkstos mani maz pamazām saberž nakts. tā uzrīko skudriņas, savirpina manu ādu un liek kairināt jutekļus, kas mazliet sajaukušies ar prātu. es protams lūdzos, lai tas nebeigtos, bet velti. un pat rīts mani nespēs izjaukt. tas tikai vēl vairāk mani pārkaisīs pār zemi.
un, lai tā būtu par zīmi nevīžām, kas nebauda naktis!