Eh, es atkal iemuldu....
Es ilgojos, pēc kā, to noteikti zin tikai vistuvākās dvēseles..
Man nav miera un man nenāk miegs. Esmu šo to uzzinājusi, bet mani tas ne nomāc, ne iepriecina - īsāk sakot, man ir pārāk dīvaina sajūta - gribu satikt pārāk daudzus cilvēciņus.. Mazliet skumji, bet mazliet prieks.. Neko es neatklāšu, man nav jāniedz paskaidrojumi un komenti, esmu viena un tumsā, kā arī bez mūzikas - es vēlos klusumu [kā jau tas vienmēr ir bijis - to es esmu sapratusi tikai nesen..] .. Tā pat neviens to nesapratīs..