kā paspējām noilgoties viens no otra. nespēju rast prieku vārdos, ka tu esi dzīvs! atkal atlabis un atkal dzīvs! un es tev tā gribēju čukstēt par visu ausī, tā gribēju, ka nu vairs neko nevaru pačukstēt kā pēc senas neredzēšanās. un tad tās visas sajūtas, kas pēdējā laikā, ak, ja tu zinātu! būtu zinājis, ja nebūtu atstiepies! bet nu labi, labi..
kamēr tu biji kaut kur, tikmēr es sajutu vispasaules iedarbību uz mani. tad, kad visi par to saules aptumsumu un pēc tam pēc tā. tad gribēju stāstīt, bet tu biji pārāk kaut kur atstiepies.
un tā, man vēl ir bišku palicis no visām emocijām, ko tev pačukstēt, tā klusi, klusi, kamēr te neviena nav..