Kamēr vieni meklē cilpu, citi dejo lietū...
... un viņiem sanāk tīri labi. Citiem vārdiem - pirmais ieraksts, grūti spriest - ir vai nav ko teikt. Galva tukša. Tas tikai normāli - vasaras brīvlaika beigas, uz skolu negribas. Duh. Gribas gurķoties vēl dažas dienas, nē, nedēļas, nē... lai iet mēneši. Jā. Tā būs labi.

Ārā līst. Tumšs. Radio kaut kas skan, nav slikti (ierunājās melomāne). Vajadzētu rakstīt, pat mūza šodien uzkavējas ilgāk nekā parasti - parasti viņa (bet varbūt viņš?) parādās tikai vakarā, tā sacīt - garāmskrienot. Bet šobrīd slinkums, un roka drusku neklausa, esmu tas retais gadījums, kas raksta ar pildspalvu uz papīra (rūtiņu, vēlams). Dīvaini, sevišķi šajā tehniskās attīstības laikmetā, bet man tā patīk labāk. Sanāk dzīvāk. Dabiskāk. Tikai pēc tam to visu ierakstīt datorā ir mokas. Bet kaut kas jau vienmēr jāupurē, vai ne?

Jā, un paldies cilvēkam, kurš mani (atkal) aplipināja ar blogošanu un palīdzēja te ar visu tikt skaidrībā. Arigatou!