.
fucking viss riebjas. pilnīgi viss. kā vienmēr. nekāda progresa. es laikam esmu kkur iestrēgusi. mani vajag sist ar kādu trulu priekšmetu. un tad vēl nedaudz pasist ar citu priekšmetu. vēlams trulāku pat iepriekšējo.
fonofests man vairāk nepatika kā patika. tagad ir tāda pretīga sajūta un nedomāju, ka vēl kādreiz uz to pasākumu varēšu aizbraukt. negribu par to tagad vispār runāt.
jādzēšas no šejienes būs ārā. citādi palasot to visu ko es te sarakstu paliek nelabi pašai no sevis. un nedomāju, ka citiem no manis rakstītā rodas kādas pozitīvas izjūtas.
laikam viss no kā es sastāvu ir pesimistiska īdēšana. nevēlēšanās neko mainīt. būtu vēl labi, ja spētu visu šito savu neko paturēt pie sevis, bet nē. man tas jāuzgrūž citiem un jārada par sevi neciešams iespaids. un jāgaida, kad kāds brīnumdaris mani izārstēs vai vismaz pažēlos. kaut gan es saprotu, ka visiem pietiek ar savām problēmām. nē, nesaprotu, jo, nolādēts, visi ir tik happy un smaidīgi. nevienam jau nekādu problēmu nav. tikai skatās uz mani kā tādu mazo nabadzīti un domaa pie sevis kāda gan es esmu neveiksminiece. esmu jau arī, jums taisnība. no šitā visa nepaliks labāk ne man, ne jums, nevienam....un vēl es esmu egoiste.
fucking viss. aizveros. un... neko.