Radošais izpildījums materiālā ir smalks, prasmīgs, proprocijas liekas profesionālas. Šis ir meistars, kas prot veidot tēlu. Asociācijas arī raisās viena pēc otras. Sākot no socioloģiskām (noteiku kopienu fokusēšanās uz 6. baušļa ierobežotām izpratnēm) un teoloģiskām (dzīvības straumes) un beidzot ar izaicinājumu un performanci.

Tas, kas šajā darbā nav, tā ir erotika. Erotika ir jāmeklē citur - tradicionālā Baznīcas mākslā, piem., Sv. Sebastiāna atveidojumos. Arī El Greco puskailo vīriešu tēli spēj savaldzināt gandrī vai katru vīrieti. Seviški par Sv. Luija rokas. Un Sv. Mārtiņa un lūdzēja glezna ir deja un varbūt arī mīlasstāsts. Nedaudz pat žēl, ka El Greco ir bijis pilnīgi taisns. Nesaprotu, kā viņam izdevās spilgi vīriešu tēli.