Pa kumosiem skatos KNL par ekonomikas transformāciju https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/14.06.2023-kas-notiek-latvija.id297339

Transformācija nozīmē:
- esošā nozarē esošo lomu izpildīt efektīvāk (tad augļus saņem kā lielāku darba algu) vai automatizēt (tad augļus saņem automatizācijas līdzekļu kā kapitāla īpašnieks)
- esošā nozarē migrēt uz jaunu lomu. Piem., no IT kodera uz IT produktu inovatoru, uz R&D lomu.
- migrēt uz jaunu nozari (uz esošu vai jaunu lomu tajā). Piem., no dokumentu digitalizācijas (OCR etc.) uz inteliģences automatizācijas (rules, reasoning, automated decision making) sistēmu izstrādi.

Raidījumā ekonomikas ministre Indriksone (NA) tomēr ir persona, kas šo visu idejiski saprotu, pārredz lauku un procesus. Visu cieņu. Domburs vienkārši ālējas. Protams, ka sarunu šovos host'am ir jāspēj nocirst nebūtiskais, bet nu šeit Domburam spēju pietrūkst. Sanāk rupji un kaitē domu plūsmai un radīšanai.

Visnejēdzīgākie ir tieši biznesa pārstāvji. Dekāns Bērziņš saka, ka no projektu izstrādes, no ražotnēm ir jāvirzās uz pārdošanas f-jas pārņemšanu. Ar to nepietiek. Sāls ir produkta radīšana, tas ir tas lielākais vērtību avots un tur ir vislielākais gandarījums cilvēkiem. Rimi un lielveikaliem ļoti labi veicas ar pārdošanu, profit-led nekaunīkā inflācija to parāda. Tā, starp citu turpinās.

Bet biznesa organizāciju pārstāvji šajā raidījumā ir pilnīgi nejēdzīgi. Vispirms viņi paker tukšo tēmu par birokrātiju imigrācijas procesā. Ja imigrācija ir ko vērta, tad 2 mēnešu process nu galīgi nav škērslis. Daudzviet uzņēmumi savus HR plānus veido ilgākā periodā. Šie biznesa organizaciju darboņi:
1) atkārto standarta frāzes pat necenšoties identificēt un akceptēt transformācijas paradigmu un censties pieņemt, ka tā varētu attiekties arī uz viņiem. Un - kāds brīnums - viņu uzņēmumi pat varētu iegūt no tās!
2) vispār nevēlas domāt un viņu biznesa modelis ir ieaudzis esošās neefektivitātēs. Tas ir iemesls, kāpēc "uzņēmēji" tik ļoti brēc par "paredzamu nodokļu vidi". Viņiem esošā situācija ir izdevīga un paredzamība nozīmē atteikties no uzlabojumiem. Un otrkārt - viņi to saka, jo jelkādas pārmaiņas viņiem ir neizdevīgas. Ja konservu ražotājs ir iestidzis cilvēku konveijeros un nevēlas strādāt ar cilvēkiem, kas uzlabot procesus, tad, protams, viņš mals "nodokļu paredzamības" mantru un neteiks neko citu.

Nākas piekrist dzirdētai domai, kas tomēr valsts pārvalde (gan idejiski orientēti ierēdņi, gan politiskās straumes) ir gan kompetentāti transformāciju procesos, gan arī cilvēcīgāki. Piem., nevēlas padarīt Latviju par lētā darbaspēka zemi. Bet uzņēmēju zemā kvalitāte ir tā, kas kavē nācijas attīstību un izaugsmi.

Protams, resoriski valsts pārvaldei ir problēmas. Piem., ar MI un robotikas nozīmes pieņemšanu. Viņi domā plakani - nozares kā punktiņi uz 2D grafika. Bet MI un robotika ir GPT (General Purpose Technology, tāpat kā savulaik elektrība) - īpaši punktiņi, kas - kā gravitācijas teorijas masas - bīda un liec visu pārējo telpu un pārkārto pārējos punktiņus. To valsts pārvalde nav sapratusi nedz Latvijā, nedz tā īsti arī Eiropā. Un LV uzņēmēji vispār par to nedomā.