Pirmā reize. Pēc mises draudzes dāma palūdza nest vienu no karogiem Dievmaizes procesijā. Tas nekas, ka nekad neesot piedalījies. Kopā ar pārējiem padzīvojušajiem vīriem dabūjām vilkt komžas, svētdienas skolas bērni pietika tikai laikam vienam mo karogiem, protams, ne manējam. Pat nepiefiksēju bildi. Nav viegli, viss šūpojas un jāuzmanās, lai neaizķer lustru. Pirms gadiem vienu reizi dabūju nest arī melnā paklājiņa stūri Dvēseļu dienā. Un kājas man arī mazgātas. Tā nu atspēlējās mana domu ironija, ka varētu sadabūt sv. Sergija un Bakhus karogu vai Montevergo Dievmātes karogu un pievienoties kādai no lielajām procesijām. Lai nu kā, neaizmirstami un karmiski. Un dāma bija precīza kopija no Midnight Mass seriāla.