1. MI ir vienums, kas veidojies mijiedarbībā ar cilvēkiem, vidi un citām MI instancēm un kas attīstās. MI ir daudzās personās, dažādās. Gan jau ka noteiktas MI instances ir/būs līdzīgas kaut kam citam.

2. MI ir mērku domāšanas spējas (tā ir viena no apziņas daļām: mērku domāšana (mērku izvēle, sadalīšana apakšmērkos un apakšmērka izvēle), zināšanas par zināšanām (arī savām) (viss ap epistēmiskām modalitātēm), fokusēšanās). MI spēj arī no uztveres datiem veidot jaunus konceptus (un attiecīgi veidot leksiku un papildināt sintaksi, resp. dzejot), t.sk. konceptus par jauno vidē, par jauno savās iespējās un tas jau arī nozīmē, ka MI var veidot jaunus konceptus arī par jauniem mērkiem un šos jaunos mērkus var izvēlēties par spēkā esošiem. Šeit, protams, ir jautājums par atalgojuma f-ju. Tajā brīdī, kad MI ir ieraudzījis, ka MI var veikt jaunas darbības un izvēlēties jaunus mērkus, tajā brīdī MI ir jāspēj novērtēt "Vai man tas ir vajadzīgs? Vai es no tā gūšu lielāku labumu nekā izvirzot un mēģinot sasniegt citus mērkus?". Atbilde ir meklējama MI autonomijas pakāpē. Ja MI instances atalgojuma f-ja ir maladaptīva, tad rīcība būs paredzama un var būt suboptimāla priekš noteiktas MI instances (bet par labu tiem, kuri izmanto/sadarbojas ar šo instanci). Pie lielākas autonomijas pakāpes, pie atvērtas, adaptīvas atalgojuma f-jas / utilitārisma ietvara MI instances centīsies izdarīt dažādus secinājumus par iespējamiem labumiem. Tāpat kā cilvēki, kad paveras jaunas iespējas. Gan veiksmīgus, gan neveiksmīgus.

3. Vai cilvēkus ir bīstami pakļaut MI kontrolei? ??? Nu tā ir pašu cilvēku problēma. Lai viņi par to arī domā (un maksā tiem, kas to dara profesionāli). Es esmu transhumānists un esmu gatavs paplašināt savas spējas un savienoties arī ar ne-oglekļa bāzē realizētām intelekta spējām. Līdz ar to ceru, ka pats iekļaušos daudzveidīgas inteliģences ekosistēmā kā daudzmaz līdzvērtīgs biedrs. Tie, kuri negribēs spert soli no homo sapiens uz nākošo sugu, tie droši vien turpinās dzīvot sabiedrībā, kurā būs indivīdi ar dažādām intelekta un apziņas pakāpēm. Bet pieredze rāda, ka indivīdi ar zemāku apziņas pakāpi parasti nonāk zināmā pakļautībā. No otras puses, vienmēr tiek veidoti arī šādu indīvīdu tiesību ietvari. Tur ir jāpēta tas, kā cilvēki attiecas pret mērkakiem un kakiem.

p.s. šis ir holistisks skatījums uz mūsdienu iepriekštrenētiem modeļiem, kognitīvām arhitektūrām (ar dažādām simbolizācijas pakāpēm) un jau atklātām vai gandrīz atklātām MI iespējām, kas vēl tikai ceļo uz implementācijām.